Koksnesmušu dzimta (Xylophagidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Ļoti dažāda lieluma (0,7-2,5 cm) sugas. Ķermenis pamatā ir tumšs un slaids, dažos gadījumos - ar dzeltenas vai brūnsarkanas krāsas marķējumu. Literatūrā ir norādes, ka šīs mušas atgādina ragastes. Ir arī dažas sugas, kam ķermeņa krāsa ir vienlaidu dzeltena. Vairumam sugu taustekļu trešais posms ir pagarināts. Raksturīgs vaļējs tā dēvētais M3 spārnu laukums. Mušas uzturas uz koku stumbriem, dzīvo mežainos apvidos. Lai gan dzimtas areāls ir plašs, konkrētās sugas mērenā klimata joslā uzskata par samērā retām. Kāpuri attīstās trūdošā koksnē; parasti līdz izšķiļas pieaugusi muša, paiet divi gadi. Lai gan kāpuri mīt trūdvielām bagātā vidē, tie parasti ir plēsīgi, uzbrūkot dažādu citu posmkāju kāpuriem, kas attīstās šajā vidē, nevis pārtiek no detrīta.

Tikai Holarktiskajā reģionā sastopama dzimta, kurā ir tikai viena ģints (Xylophagus) ar aptuveni 20 sugām. Dažās taksonomiskajās shēmās šo dzimtu aplūko plašākā izpratnē, iekļaujot 15 ģintis un ap 150 sugas, kas sastopamas visā pasaulē dažādās klimata joslās, atskaitot tropu Āfriku.

Latvijā trīs samērā retas koksnesmušu sugas mežainos apvidos: Xylophagus cinctus, X.compeditus un X.junki.

Šīs dzimtas sugas

  • koksnesmuša Xylophagus cinctus (De Geer)

    Xylophagus cinctus (De Geer) attēls

    angliski: red-belted awl-fly

    vāciski:

    zviedriski: vedfluga

    igauniski:

    lietuviski:

    krieviski: обыкновенная стволоедка