Sēņmušu dzimta (Platypezidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai nelielas (garums parasti 1,5-6 mm), vairumā gadījumu diezgan druknas mušas. Ķermeņa pamatkrāsa melna vai dzeltena, dažos gadījumos arī ar spilgtākas krāsas zīmējumu (zilu, zaļu, oranžu) uz melna vai tumšbrūna fona; atšķirīgas krāsas zīmējums visbiežāk ir vēdera galā. Dažādo sugu tēviņi parasti mēdz būt tumšāki nekā mātītes. Taustekļi trīsposmu, trešais no tiem ir visgarākais. Spārni vienkrāsaini, caurspīdīgi vai ar tumšbrūnu apmali spārna malai un ap dažām dzīslām. Spārna anālais laukums liels, bet mediālā dzīsla parasti dakšveidīgi zarota. Ir visas trīs spārna šķērsdzīslas (mediālā-kubitālā, radiālā-mediālā un m-m mediālās dzīslas zarus savienojošā šķērsdzīsla). Kājas īsas un druknas, augšdaļā paresninātas, lejasdaļā saplacinātas. Aizmugurējo kāju plētums plats.

Parasti dzīvo mežainos apvidos, kur ir liela sēņu daudzveidība. Pārošanās laikā veido spietus. Pieaugušās mušas visbiežāk redzamas uz koku un krūmu stumbriem vai lapotnes. Kāpuri pārtiek no sēnēm vai sēņotnes (hīfām), vēlāk parasti iekūņojas augsnē.

Visā pasaulē sastopama neliela dzimta ar aptuveni 250 sugām. Latvijā zināmas tikai trīs sugas: Agathomyia viduella, Callomyia elegans un Platypeza hirticeps. Tiesa, šī dzimta pie mums tikpat kā nav sīkāk pētīta, un sugu skaits varētu būt lielāks.

Šīs dzimtas sugas

  • sēņmuša Agathomyia viduella (Zett.)

    Agathomyia viduella (Zett.) attēls

    angliski: flat-footed fly

    vāciski:

    zviedru:

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: