Ādasspindeļu dzimta (Hypodermatidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažās sistēmās to definē kā apakšdzimtu ļoti plaši traktētas Oestridae dzimtas sastāvā. Pieder vidēja lieluma vai lielas mušas: apmēram 1-1,5 cm lielas. Apmatojums parasti ļoti attīstīts un krāsains; tā rezultātā, pavirši aplūkotas, šīs mušas no attāluma nedaudz atgādina mazas kamenes. Mutes orgāni reducēti; pieaugušie indivīdi barību neuzņem. Spārnu mediālā dzīsla izteikti izliekta. Sejas daļa zem taustekļiem nav sašaurināta (tā ir atšķirības pazīme no nāšuspindelēm Oestridae s.str.). Dējeklis mātītēm garš, bet teleskopiski ievelkams un var nebūt manāmi redzams ārpus ķermeņa. Pieaugušu indivīdu dzīves laiks īss. Kāpuri ir parazīti zīdītājos, visbiežāk liellopos, dažādās briežu dzimtas - vai plašāk: pārnadžu kārtas - savvaļas sugās, retāk arī zaķveidīgajos un grauzējos. Tie iegraužas upurī caur ādu un arī atstāj upuri (pirms iekūņošanās zemē) caur ādu. Mājlopos (arī domesticētos ziemeļbriežos) parazitējošās sugas retos gadījumos un neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ var būt bīstamas arī cilvēkam.

Pasaulē 32 sugas. Latvijā divas sugas: govju spindele jeb parastā govju spindele (Hypoderma bovis) un dienvidu spindele jeb govju dienvidu spindele (H. lineatum).