Pamušu dzimta (Anthomyiidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažās taksonomiskajās sistēmās tā tiek aplūkota kā mušu dzimtas apakšdzimta. Pieder sīkas vai vidēja lieluma (garums 3-8(12) mm) visbiežāk tumšas pamatkrāsas mušas. Krāsa pelēka, tumšbrūna, melna, dažreiz dzeltena, vienmēr bez metāliska spīduma. Pēc pazīmēm diezgan līdzīga mušu jeb īsto mušu dzimtai (Muscidae); drošākā atšķirības pazīme ir tā, ka spārnu anālā dzīsla vienmēr sniedzas līdz spārna malai vismaz krokas veidā. Ķermeņa apmatojums mērens. Pamušu mātītēm acis atstāvošas, tēviņiem - saskaras. Pieaugušās mušas sastopamas uz dažādiem ziedaugiem, skujkokiem vai paparžaugiem, retāk - uz pūstošām organiskām vielām. Vairums pieaugušo mušu pārtiek no augu putekšņiem un nektāra; šo mušu masveida sastopamības apgabalos tās uzskata par nozīmīgiem ziedaugu apputeksnētājiem. Dažu ģinšu mušas ir plēsīgas. Kāpuri dzīvo trūdošās augu paliekās, pūstošos un veselos augos, augsnes virskārtā, parasti mēreni mitrās un trūdvielām bagātās vietās, retāk ir plēsīgi vai parazīti uz taisnspārņiem vai blaktīm. Dzimtā ir diezgan daudz tādu sugu, kuru kāpuri barojas ar dažādiem kultūraugiem un tādējādi tiek uzskatītas par kaitīgām un apkarojamām. Šādām sugām mūsu reģionā pieskaitāmas: kāpostu agrā muša (Delia brassicae), kas bojā kāpostu dēstu saknes, biešu muša (Pegomyia hyoscyami), sīpolus un ķiplokus - to zemzemes daļas - sagrauž sīpolu muša (Chortophila antiqua). Savukārt labības muša Hylemyia coarcata (syn. Leptohylemyia coarcata) ir kaitīga ziemāju sējumos, un tās kāpuri izalo ziemāju stiebrus.

Visā pasaulē sastopamas mušas, zināmas ap 3000 sugas. Latvijā nodala 21 sugu.

Šīs dzimtas sugas

  • agrā kāpostu muša Delia brassicae Bouche

    Delia brassicae Bouche attēls

    angliski: root-maggot fly, cabbage root fly

    vāciski: Kleine Kohlfliege

    zviedriski: blomsterfluga

    igauniski:

    lietuviski: pavasarinė kopūstinė musė

    krieviski: весенняя капустная муха