Tauriņziežu dzimta (Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae). Lakstaugi, krūmi vai koki ar ļoti dažādu stublāju: vienkāršu, vijīgu, kāpelējošu, koksnainu. Lapas parasti saliktas, ar pielapēm, retāk vienkāršas. Lapu galā bieži ir vītnes. Kauslapas 5, saaugušas. Vainaglapas 5. Ziedi ķekaros, reti vientuļi. Ziedam ļoti īpatnējs, tikai tauriņziežiem raksturīgs "tauriņa" izskats. Katrai no zieda vainaglapām ir savs apzīmējums. Stāvā, parasti vislielākā vainaglapa ir karogs, abas malējās vainaglapas ir buras, bet apakšējā, vidējā, kas saaugusi no divām vainaglapām, ir laiviņa. Putekšņlapas 10, visbiežāk no tām 9 saaugušas, 1 brīva. Auglis - pāksts, riekstiņveida pāksts ar 1 sēklu, ko sauc par pākstīti, vēl retāk - pogaļa. Dzimtas augiem uz saknēm raksturīgas gumiņbaktērijas, kas saista augsnes slāpekli. Dažādās pasaules klimatiskajās joslās sastopamas sugas, viena no plašākajām dzimtām. Zināmas 17 600-18 200 sugas; lielākās ir tragantzirņa (ap 3270 sugas) un akācijas (ap 1350 sugas) ģintis. Dzimtā daudz pārtikas augu un vērtīgu lopbarības augu. Leguminosae ietvaros parasti nodala 3 apakšdzimtas: mimozu (Mimosoideae - 3200 sugas; Latvijā nav), cezalpīniju (Cesalpinioideae - 2800 sugas; Latvijā nav) un tauriņziežu (Papilionoideae - ap 12 150 sugas), kuras nereti aplūko kā patstāvīgas dzimtas: Mimosaceae, Cesalpiniaceae, Papilionaceae. Tādējādi šeit minētais sugu kopskaits attiecas uz Leguminosae, bet zieda uzbūve - uz Papilionoideae, jo mimozām un cezalpīnijām zieds nav tauriņveidīgs. Sistemātiski Papilionaceae ir tikai daļējs Leguminosae sinonīms.
Latvijā savvaļā (ieskaitot biežākos kultūraugus - dārzbēgļus) ap 105 sugas, no tām ceturtā daļa ir ievazāti, ļoti reti, vienu vai dažas reizes konstatēti augi. Pārsvarā dzimtā ietilpst atklātu un pusatklātu vietu augi. Bieži kultivētie svešzemju krūmi: robīnijas un karagānas (dažreiz nepamatoti dēvētas par "akācijām") enciklopēdijā nav iekļauti, līdzīgi kā amorfas (Amorpha) un kazāboliņi (Chamaecytisus).
