Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs pārziemojošs vai divgadīgs, sīks vai neliels (ga 8-35 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, kails vai augšdaļā skraji apmatots. Lapas trīslapiņu saliktas no olveidīgām (ga 0.5-1 cm, pl 0.2-0.4 cm) lapiņām, lapiņas gals ar jomu, mala zobaina. Vidējās lapiņas kātiņš garāks nekā malējo lapiņu kātiņi. Ziedi stāvi, paskrajā galviņā (Ø 0.5 cm), garā ziedkātā lapas žāklē. Kauss kails, zobiņi ļoti smaili, nevienādi; vismaz apakšējie garāki nekā kausa stobriņš. Vainags dzeltens (ga 0.2-0.4 cm), galviņā parasti 5-15 ziedi. Auglis - pākstīte - pelēkbrūna, lejupvērsta. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā izplatīta suga. Ieviests un dažviet pārgājis savvaļā citos kontinentos.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, galvenokārt valsts rietumu daļā. Latviju šķērso sugas vienlaidu areāla ZA robeža.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, kāpās un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs apiņu lucernai (Medicago lupulina). Atšķirams pēc tievāka un mīkstāka (ne stīva) stublāja, āboliņiem raksturīgas ziedkopas un augļiem - lejupvērstām, pelēkbrūnām pākstītēm (apiņu lucernai auglis ir nierveidīga, apmatota pāksts, kas negatava ir zaļa, bet gatava - tumši brūna). No zeltainā (T. aureum) un lauka (T. campestre) āboliņa atšķirams pēc acīm redzami mazāka auguma.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Mostly western part. Solitarily specimens and small groups in dry meadows, dunes and along roads.
Довольно редко. Преимущественно в западной части. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах, в дюнах и по обочинам дорог.
