pūkainā aslaiviņa

Oxytropis pilosa (L.) DC.

Oxytropis pilosa (L.) DC. attēls

latviski: pūkainā aslaiviņa

angliski:

vāciski: Steppen-Fahnenwicke

zviedriski: luddvedel

igauniski: karvane lipphernes

lietuviski: plaukuotasis drugišius

krieviski: остролодочник волосистый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Oxytropis pilosa (L.) DC. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs blīvi klāts ar mīkstiem, atstāvošiem matiņiem. Stublājs stāvs, retāk pacils, pie pamata koksnains, sārti brūns, parasti bez zariem vai zaru nedaudz. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas no 7-15 pāriem lancetisku (ga 1-2 cm, pl 0.3-0.5 cm) lapiņu. Pie lapas pamata ir nelielas, brīvas pielapes. Ziedu ķekari blīvi, olveidīgi, atrodas resnu ziednešu galā. Ziedneša garums pārsniedz lapu. Pie katra zieda pamata ir īlenveidīgas pieziedlapas, kas klātas ar gariem matiņiem un sasniedz vismaz pusi no zieda garuma. Kauss šaurs (ga 1-1.3 cm), dzeltenzaļš, galā zobains. Vainags bāli dzeltens, mazliet garāks (ga 1.3-1.7 cm). Buras aptuveni karoga garumā. Karogs galā ar jomu. Laiviņa īlensmaila. No katra zieda ķekarā veidojas knābjaina pāksts (ga 1.5-2 cm) ar daudzām sāniski mazliet saplacinātām sēklām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Sausu, akmeņainu vietu un stepes suga Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā un Āzijā. Baltijas reģionā reti, izolētas atradnes Igaunijā un Zviedrijā (Gotlandes salā).

Latvijā ļoti reti, neveido ilgstoši noturīgas populācijas. Pārsvarā atrodama Rīgas un Tukuma apkārtnē. Daži autori to uzskata par adventīvu sugu.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas granšainos atsegumos gar ceļiem, dzelzceļu uzbērumos un sausās atmatu pļavās ar skraju veģetācijas segumu dzelzceļu tuvumā. Pieaugot veģetācijas blīvumam augtenē, diezgan strauji izzūd.

Īpašas norādes:

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Very rare. Solitarily specimens and small groups on roadsides, along railways.

Очень редко. Единичные экземпляры и небольшие группы по обочинам дорог и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: