zirņveida dedestiņa

Lathyrus pisiformis L.

Lathyrus pisiformis L. attēls
  • zirņveida dedestiņa attēls
  • zirņveida dedestiņa attēls

latviski: zirņveida dedestiņa

angliski: Vicic

vāciski:

zviedriski: ärtvial

igauniski: hernelehine seahernes

lietuviski: žirnialapis pelėžirnis

krieviski: чина гороховидная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lathyrus pisiformis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, diezgan masīvs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Augs gandrīz kails vai skraji īsi apmatots. Stublājs stāvs vai pacils, kāpelējošs, spārnains, vienkāršs vai zaro maz. Lapas zilganzaļas, pāra plūksnaini saliktas no 8-12 olveida lapiņām (ga 2-4 cm, pl 0.7-1.5 cm). Pielapes lielas. Lapas galā zaraina vītne. Ziedi blīvos ķekaros augšējo lapu žāklēs. Kauss plati stobrveidīgs, zobiņi trīsstūraini, īlensmaili. Ziedēšanas sākumā kauss violeti sārts, vēlāk izblāv. Sarkanīgi violeto vainaglapu (ga 1-1.8 cm) ārpuse ziedēšanas sākumā zaļgana. Ķekara garums kopā ar kātu 8-15 cm. Auglis - lineāra (ga 3-6 cm), tumšbrūna pāksts. Zied jūnijā.

Izplatība:

Diezgan šaurā joslā Austrumeiropā un Rietumāzijā, galvenokārt teritorijā ap piecdesmito ziemeļu platuma grādu sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, savrupas atradnes ārpus areāla ZR robežas.

Biotopi:

Grupas krūmājos, priežu mežos un mežmalās sausās augtenēs. Latvijā veido dzīvīgas populācijas, tomēr retās izplatības dēļ uzskatāma par kritiski apdraudētu sugu, kā atradnes pastāvīgi uzraugāmas, lai nepieļautu to iznīcināšanu kļūdainas saimnieciskās darbības dēļ.

Īpašas norādes:

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Groups in dry forests and at the forest edges.

Очень редко. Группы в лесах и по лесным опушкам.

Apskati citas sugas: