Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-90 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, vienkāršs vai augšdaļā zaro. Nereti veido ceru. Lapas uz stublāja pamīšus, trīsstaraini saliktas no iegarenām līdz lineārām (ga 1-2.5 cm, pl 0.3-1.2 cm) lapiņām. Lapiņas ar īsu kātiņu, plātnes augšdaļā zobainas. Ir lancetiskas pielapes, kas apakšdaļā saaugušas ar lapas kātu. Ziedi īsos, blīvos, iegarenos vai ieapaļos ķekaros (parasti 10-30 ziedi) stublāja un zaru augšdaļā lapu žāklēs. Kauss īss, piltuvveidīgs, kausa zobiņi īlenveidīgi. Vainags (ga līdz 1.5 cm) violets vai zili violets. Auglis - spirāliska, parasti kaila pāksts, spirāles loki 2-4. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Dienvidrietumu Āzijas izcelsmes suga, kas mūsdienās plaši kultivēta visā pasaulē.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Sējumos. Atsevišķi eksemplāri un grupas atmatās, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Nozīmīgs lopbarības augs.
Common cultivated and naturalized species. Solitarily specimens and groups on fallow-lands and roadsides, in wasty places and along railways.
Довольно часто встречающийся дичающее и натурализовавшийся растение. Единичные экземпляры и группы на залежах, по обочинам дорог, в сорных местах и вдоль железных дорог.
