žoga vīķis

Vicia sepium L.

Vicia sepium L. attēls

latviski: žoga vīķis

angliski: bush Vetch

vāciski: Zaun-Wicke

zviedru: häckvicker

igauņu: aed-hiirehernes

lietuviešu: patvorinis vikis

krievu: горошек заборный

Izplatība kartē

Vicia sepium L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Vicia sepium L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, mīksts, kāpelējošs, parasti vienkāršs un kails. Lapas saliktas no 4-8 pāriem eliptisku līdz iegarenu (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.5-1.5 cm) lapiņu. Lapiņas galā īsa smailīte. Lapa galā ar žuburainu vītni. Pie lapas pamata ir sīkas pielapes. Ziedi blīvos, ieapaļos ķekaros galotnes lapu žāklēs. Ziedkāts ļoti īss, ziedu skaits ķekarā neliels, parasti 2-5. Vainags netīri zili violets (ga ap 1.5 cm). Vainaga daļas nevienādas: visgarākais karogs, buras īsākas, vēl īsāka laiviņa. Kauss stobrveidīgs, klāts ar matiņiem, kausa zobiņi nevienādi. Gatavas pākstis kailas, melnas, spīdīgas (ga līdz 5 cm, pl 0.6-0.8 cm). Zied no maija līdz jūlijam.

Izplatība:

Eiropā, kā arī Āzijas rietumu un centrālajā daļā sastopama suga, kas plaši izplatījusies ārpus pamatareāla. Mainīga izskata augs, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Nodala 2 pasugas.

Biotopi:

Parasti nelielas grupas skrajos mežos un mežmalās, upju piekrastes krūmājos, ceļmalās un dažādās sausās līdz mēreni mitrās nezālienēs.

Īpašas norādes:

Vienīgā vietējā vīķu suga Latvijā (atskaitot dažus ļoti retus, adventīvus vīķus), kas veido blīvu, vairāk vai mazāk ieapaļu ķekaru no 2-5 ziediem (citas vidēja lieluma vīķu sugas veido garu, izstieptu ķekaru ar daudziem ziediem).

Rather common. Usually dense but small groups in sparse forests, at the forest edges, in shrubs and on roadsides.

Довольно часто. Обычно небольшие но плотные группы в изреженных лесах и по их опушкам, в кустарниках и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: