Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 40-150 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā skraji aplapots, bagātīgi zaro. Lapas trīslapiņu saliktas no lancetiskām līdz iegarenām (ga 1.5-4 cm, pl 0.5-1.2 cm) lapiņām. Vidējā lapiņa ar garāku kātiņu, malējās lapiņas gandrīz sēdošas vai kātiņš ļoti īss. Lapiņu mala sekli zobaina, gals strups. Ziedi (to skaits 30-70) garā ķekarā (ga 4-10 cm). Kauss līdz pusei šķelts. Vainags dzeltens (ga 0.5-0.7 cm). Ziedu aplūkojot sānskatā, vainaga daļas - karogs un buras - apmēram vienāda garuma, bet laiviņa acīm redzami īsāka. Auglis - kaila, olveidīga (ga ap 0.4 cm), brūnpelēka un šķērsrievaina pāksts ar parasti 1 sēklu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā plaši izplatīta suga. Ieviesies Ziemeļamerikā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, ceļmalās, karjeros, arī kā nezāle tīrumos. Raksturīga suga vairākās sausu nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Artemisietea, All. Onopordion acanthii un All. Dauco-Melilotion.
Īpašas norādes:
Savstarpēji ļoti līdzīgas ir 3 sugas: ārstniecības, augstais un zobainais amoliņš (M. dentatus). Ārstniecības un augstā amoliņa atšķirības pazīmes skatīt sugas apraksta daļā. No vēl retākā zobainā amoliņa atšķirami pēc pielapēm ar gludu malu (nevis pie pamata 2 zobiņi), ziedi salīdzinoši lielāki, lapas mala strupāk zobaina (nevis blīvi sīkzobaina), gatava pāksts kaila, ar labi redzamu šķērsrievojumu kā ārstniecības amoliņam vai melna, apmatota kā augstajam amoliņam (nevis kaila, ar garenkrokojumu). Atšķirībā no baltā (M. albus) un Volgas (M. wolgicus) amoliņa ziedi dzelteni (nevis balti).
Not rare. Solitarily specimens and groups in wasty places, gravel pits and fields, and on roadsides. A very similar M. altissimus is very rare casual in wasty places.
Нередко. Единичные экземпляры и группы в сорных местах, песчано-гравийных карьерах, на полях и по обочинам дорог. Очень похожий донник высокий – M. altissimus – редчайший заносной, найден в сорных местах.
