Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-130 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti kails, nezaro. Lapas uz stublāja pamīšus, garos kātos, staraini saliktas no 13-16 lancetiskām lapiņām (ga 4-12 cm, pl 1-2 cm). Lapiņas gals nosmailots, plātnes virspuse kaila, apakšpuse zīdaini apmatota. Pielapes īlenveida, daļēji saaugušas ar lapas kātu. Ziedkopa - garš, konisks un blīvs ķekars ar daudziem tumši violeti ziliem (krāsa pamatformai) ziediem. Kauss divlūpains, īss. Pieziedlapas īlenveida, ātri nokrīt. Auglis - pelēkbrūna vai gandrīz melna, plakana, zīdaini apmatota pāksts ar 5-8 sēklām. Zied jūnijā, jūlija sākumā.
Izplatība:
Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumu daļā. Plaši ieviesta Eiropā, kur daudzviet pārgājusi savvaļā.
Latvijā nereti sastopams savvaļā pārgājis kultūraugs. Bieži kultivē dažādas formas un šķirnes ar baltiem, sārtiem, violetiem un ziliem ziediem.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas, pat monodominantas audzes skrajos mežos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. Līdzīga šaurlapu lupīnai (L. angustifolius). Atšķirama pēc lielāka auguma, garākas un masīvākas ziedkopas, lapa sastāv no 13-16 lancetiskām (nevis 5-9 šauri lancetiskām) lapiņām, pākstis plakanas (nevis uzpūstas).
Not rare. Naturalized. Groups in forests, on roadsides and in wasty places. Widely in cultivation.
Нередко. Дичает. Группы в лесах, по обочинам дорог и в сорных местах. Часто в культуре.
