Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-60 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, diezgan stingrs, īsi apmatots. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 16-24 iegarenām vai eliptiskām (ga 1.5-2.5 cm, pl 0.3-0.6 cm) lapiņām, kas galā beidzas ar īsu smaili. Lapas galā vienkārša vai divžuburaina vītne. Ziedi stublāja galotnē īsos un blīvos ķekaros ar 8-15 ziediem. Ķekars īsāks nekā lapa, kā žāklē tas atrodas. Pielapes veselas, īlenveida. Vainags purpurviolets, laiviņa priekšpusē gaišāka. Auglis - olveidīga, kaila pāksts (ga 1.5-3 cm) ar 1-3 sēklām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā sastopams augs.
Latvijā nereti visā teritorijā, neiekļaujot valsts ZA daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ZA robežu.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas sausos priežu mežos un mežmalās, grants karjeros un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs vanagu (V. cracca), smiltāja (V. villosa) un mainīgajam (V. varia) vīķim. Atšķirams pēc salīdzinoši stingrāka (ne ļogana vai trausla) stublāja, īsa un blīva (ne skraja vai gara) ziedu ķekara, stublājs īsi apmatots (nav kails, nav ar gariem matiņiem), ziedu ķekars īsāks nekā seglapa (nevis garāks vai vienāda garuma). Bez tam Kasūbijas vīķa ziedu ķekari stublāja galotnē atrodas daudzmaz regulārā izkārtojumā un vienā plaknē; uzskatot augu, tam kopumā šaura vēdekļa apveids.
Not rare, except north eastern-most districts. Groups in dry pine forests, on roadsides, at the forest edges and in gravel pits.
Нередко, кроме крайних северо-восточных регионов. Группы в сухих сосновых лесах, по обочинам дорог и в гравийных карьерах.
