Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. No sakneņa atiet 1-5 guloši vai pacili stublāji ar īsiem, piekļautiem matiņiem. Stublājs vienkāršs, nezaro, aplapots tikai apakšdaļā. Augšējā daļa ar ziedkopu galā parasti diezgan gara un bezlapaina. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 1-4 pāriem lancetisku vai eliptisku (ga 1.5-3 cm, pl 0.3-1 cm), īsi apmatotu lapiņu. Dažreiz piezemes lapu sānu lapiņas ļoti sīkas, reducētas. Sānu (pāra) lapiņas uz stublāja daudzmaz vienāda lieluma, galotnes (nepāra) lapiņa mazliet lielāka, eliptiska. Stublāja galā 1-3 (visbiežāk 2) galviņveida ziedkopas. Seglapas īsas, īsākas nekā kauss, staraini šķeltas, plūksnu gals strups vai smails. Kauss (ga 0.8-1.2 cm) divkrāsains, blīvi klāts ar atstāvošiem matiņiem, kausa zobiņi purpursarkani. Vainags manāmi garāks nekā kauss, tipiskam augam oranžsarkans vai tumši purpursarkans. Auglis - sīka pākstīte. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Šaura areāla suga Baltijas jūras salās, Igaunijas rietumu un Skandināvijas dienvidaustrumu piekrastē, ļoti reti jūras piekrastē ap Sanktpēterburgu Krievijā. Daži autori to nodala tikai kā brūču pērkonamoliņa (A. vulneraria) pasugu vai varietāti.
Latvijā ļoti reta suga, kopš XX gs. 50.gadu beigām zināma atradne Ventas ielejā augšpus Kuldīgas. Atrasts arī bij. Alsungas dz. st. apkaimē.
Biotopi:
Zviedrijā un Igaunijā sastopams akmeņainās, smilšainās vietās jūras piekrastē. Latvijā aug sausā Ventas krasta terases pļavā.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirams no citiem pērkonamoliņiem. Līdzīgs citām sugām, īpaši brūču pērkonamoliņam (A. vulneraria). Atšķirams pēc aplapojuma: blīvi aplapots stublāja lejasdaļā, bet augšdaļā lapu tikpat kā nav (nevis stublājs visā garumā vienmērīgi aplapots). Lapiņas lancetiskas vai eliptiskas, galotnes lapiņa eliptiska (nevis visas lapiņas, ieskaitot galotnes lapiņu, lineāras vai šauri lancetiskas). Vainags spilgti oranžsārts vai tumši karmīnsarkans (nevis dominē dzeltenie vai gaiši oranžie toņi). Tomēr, tā kā pērkonamoliņi ir mainīga izskata augi un viegli krustojas, mazāk tipisks (sevišķi ar gaišākiem ziediem) košsarkanais pērkonamoliņš varētu būt ļoti grūti atšķirams. Kopumā viegli atšķirams tikai no jūrmalas pērkonamoliņa (A. maritima), kam raksturīgs blīvi zīdains apmatojums - tādēļ augs sudrabaini pelēcīgs -, un citām sugām (ieskaitot hibrīdus) ar vienkrāsainu, bāldzeltenu kausu.
Very rare. Small group in a dry meadow of the Venta valley and vicinity of the former Alsunga railway stop.
Редчайший. Небольшая группа на сухом лугу в долине р.Вента и у бывшей ж.ст. Алсунга.