Iepriekšējā suga
Nākamā suga

pļavas dedestiņa

Lathyrus pratensis L.

Lathyrus pratensis L. attēls

latviski: pļavas dedestiņa

angliski: meadow Vetchling

vāciski: Wiesen-Platterbse

zviedru: gulvial

igauņu: aas-seahernes

lietuviešu: pievinis pelėžirnis

krievu: чина луговая

Izplatība kartē

Lathyrus pratensis L. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lathyrus pratensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kāpelējošs, zarains, neizteikti četršķautņains, parasti kails. Lapas divlapiņu saliktas no lancetiskām (ga 2-4 cm, pl 0.3-0.8 cm) lapiņām (visām dedestiņām raksturīgas pāra plūksnaini saliktas lapas). Lapiņas plātnes mala gluda, gals smails. Lapa beidzas ar garu, žuburainu vītni. Pie lapas pamata ir lielas (ga līdz 2 cm), bultveidīgas pielapes, nereti tās līdzīgas stublāja lapām. Ziedi garkātainos ķekaros lapu žāklēs. Ķekars diezgan blīvs. Kauss apmatots, aptuveni trīsreiz īsāks nekā dzeltenais vainags (ga ap 1.5 cm). Zieda kātiņš īss. Karogs galā ar seklu jomu. Auglis - šaura, galā gari nosmailota pāksts (ga 1.5-3 cm), gatava tumši pelēkbrūna. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Ļoti plaši Eirāzijā, ieviesta Ziemeļamerikā.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas gandrīz it visos biotopos: pļavās, mežos, krūmājos, nezālienēs un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Vienīgā dedestiņu suga Latvijā ar dzelteniem ziediem garkātainos ķekaros (adventīvajai un vienreiz Rīgā uz dzelzceļa konstatētajai bālajai dedestiņai (L. pallescens) arī ir dzelteni ziedi ķekarā (tomēr daudz bālāki - dzeltenbalti), bet lapas saliktas no 2-3 pāriem daudz garāku un šaurāku lapiņu, kam galā īsa smailīte (nevis žuburaina vītne). No vairākuma citu dedestiņu (atskaitot bumbuļu dedestiņu - L. tuberosus) neziedošā veidā atšķirama pēc divlapiņu saliktām lapām (nevis lapiņas vairāk nekā 2).

Very common. Groups in all types of habitats.

Повсеместно. Группы в самых разных местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Lathyrus pannonicus (Kramer) Garcke (Ungārijas dedestiņa)

    (*) Skat. piezīmi.

    XX gs. pirmajā pusē Rīgā uz dzelzceļa atrasta Ungārijas dedestiņa (Lathyrus pannonicus (Kramer) Garcke), kā pamatareāls ir sausi pakalni stepes un mežastepes joslā Eiropas DDA daļā un Rietumāzijā. No citām Latvijā sastopamām dedestiņām atšķirama viegli. Vidēja lieluma (ga 20-60 cm), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, parasti nezarotu, kailu, četršķautņainu stublāju. Retāk stublājs zaro pie pamata. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 2 vai 3(4) pāriem šauri lancetisku vai lineāru (ga 4-10 cm, pl 0.4-1.3 cm) lapiņu (citai biežai dedestiņai ar dzelteniem ziediem Latvijā - pļavas dedestiņai - lapiņas ir platākas, lancetiskas un galā ar žuburainu vītni). Lapiņas mala gluda, gals gari nosmailots, lapas kāts spārnains, galā īsa smailīte. Ziedi garkātainos un mazziedainos (4-8 ziedi) ķekaros. Kauss zvanveidīgs, zobiņi nevienādi. Vainags (ga 1.2-2 cm) dzeltens, karogs bieži ar oranžu vai oranždzeltenu nokrāsu vai vainags blāvi dzeltens, gandrīz balts (pēc šīs pazīmes nodala pasugas). Karoga plātnīte ovāla, pamata virzienā sašaurināta. Karogs nedaudz garāks nekā buras un manāmi garāks nekā laiviņa. Laiviņas gals knābjains. Auglis - kaila, lineāra (ga 3-5 cm) pāksts. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama sausās nezālienēs, gar dzelzceļiem.

    Piezīme. Šī suga svītrojama no Latvijas floras. Pēc herbārija pārvērtēšanas šis vienreiz 1937.g. uz dzelzceļa ievāktais augs noteikts kā ļoti līdzīgā Lathyrus pallescens (M. Bieb.) K. Koch - bālā dedestiņa.

  • Lathyrus pallescens (M. Bieb.) K. Koch (bālā dedestiņa)

    Pēc herbārija pārvērtēšanas (agrāk noteikta kā Ungārijas dedestiņa) uz dzelzceļa Rīgā 1937.g. konstatētā suga faktiski ir bālā dedestiņa Lathyrus pallescens (M. Bieb.) K. Koch; ievazāts augs, kā pamatareāls ir Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā un Āzijā, iesniedzoties līdz Austrumsibīrijai un Vidusāzijai. Tā manāmi atšķiras no citām vietējām dedestiņām Latvijā pēc lineāra lapojuma savienojumā ar dzeltenbaltiem ziediem. Stublājs šķautņains (ga 20-40 cm), zaro maz. Lapiņas lapā 2-3 pāri, ap 2-4 cm garas. Pielapes šauras, pusšķēpveidīgas. Ziedkopa garāka nekā lapa. Ziedu garums ap 1.7 cm, kauss zvanveidīgs, zobiņi īsi, trīsstūraini. Ķekarā 4-10 dzeltenbalti ziedi. Karogs plats, ieapaļi ovāls. Pākstis mazliet saspiestas, 3-4.5 cm garas, kailas. Eiropā zied maija beigās un jūnijā.

Apskati citas sugas: