Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kāpelējošs, zarains, neizteikti četršķautņains, parasti kails. Lapas divlapiņu saliktas no lancetiskām (ga 2-4 cm, pl 0.3-0.8 cm) lapiņām (visām dedestiņām raksturīgas pāra plūksnaini saliktas lapas). Lapiņas plātnes mala gluda, gals smails. Lapa beidzas ar garu, žuburainu vītni. Pie lapas pamata ir lielas (ga līdz 2 cm), bultveidīgas pielapes, nereti tās līdzīgas stublāja lapām. Ziedi garkātainos ķekaros lapu žāklēs. Ķekars diezgan blīvs. Kauss apmatots, aptuveni trīsreiz īsāks nekā dzeltenais vainags (ga ap 1.5 cm). Zieda kātiņš īss. Karogs galā ar seklu jomu. Auglis - šaura, galā gari nosmailota pāksts (ga 1.5-3 cm), gatava tumši pelēkbrūna. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Ļoti plaši Eirāzijā, ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas gandrīz it visos biotopos: pļavās, mežos, krūmājos, nezālienēs un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Vienīgā dedestiņu suga Latvijā ar dzelteniem ziediem garkātainos ķekaros (adventīvajai un vienreiz Rīgā uz dzelzceļa konstatētajai ungāru dedestiņai (L. pannonicus) arī ir dzelteni ziedi ķekarā, bet tai lapas saliktas no 2-3 pāriem lapiņu, galā īsa smailīte (nevis žuburaina vītne), lapiņas ir daudz garākas un šaurākas). No vairākuma citu dedestiņu (atskaitot bumbuļu dedestiņu - L. tuberosus) neziedošā veidā atšķirama pēc divlapiņu saliktām lapām (nevis lapiņas vairāk nekā 2).
Very common. Groups in all types of habitats.
Повсеместно. Группы в самых разных местообитаниях.
