dzeltenais vīķis

Vicia lutea L.

Vicia lutea L. attēls

latviski: dzeltenais vīķis

angliski: Yellow-vetch

vāciski: Gelbe Wicke

zviedru: gulvicker

igauņu: kollane hiirehernes

lietuviešu:

krievu: горошек желтый

  • vicia-lutea-l
  • vicia-lutea-l-B

Izplatība kartē

Vicia lutea L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Vicia lutea L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 10-80 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar gariem, baltiem matiņiem, retāk maz apmatots. Stublājs jau no pamata ļoti zarains, pacils vai kāpelējošs. Lapas saliktas no 5-10 pāriem iegarenu vai šauri lancetisku (ga 1-2 cm, pl 0.2-0.5 cm), sarmatainu lapiņu, apakšējo lapu lapiņas eliptiskas. Lapiņas gals noapaļots vai nošķelts, retāk smails. Lapas galā žuburaina vītne. Pielapes nelielas, šķēpveidīgas, apakšējās ar sānu daivu. Ziedi (ga 2-2.5 cm) pa 1 (retāk 2 vai 3) gandrīz sēdoši lapu žāklēs. Kauss šauri zvanveidīgs, skraji apmatots, kausa zobiņi nevienādi: apakšējie mazliet garāki. Vainags blāvi netīri dzeltens. Karogs dažreiz ar blāvi violetu dzīslojumu un jomainu galu, ārpusē apmatots, garāks nekā buras un divreiz garāks nekā laiviņa. Pāksts iegareni lancetiska (ga 2-4 cm), apmatota, ar 4-8 sēklām, gatava brūna. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība:

Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā, izolēti arī Lielbritānijas dienviddaļā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti. Ievazāts augs.

Biotopi:

Pamatareālā aug tīrumos, sausās nogāzēs un ceļmalās. Latvijā atsevišķi eksemplāri atrasti uz dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīgs citam tikpat retam, ievazātam vīķim - lielziedu vīķim (V. grandiflora). Atšķirams pēc mazliet sīkākām lapiņām, blīvāka apmatojuma, apmatotas un iegareni lancetiskas (nevis gandrīz kailas, lineāras un smailas) pāksts, arī ziedi parasti ir mazliet mazāki un salīdzinoši blāvāki, karogs apmatots (nevis kails).

Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways.

Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.

Līdzīgās sugas

  • Vicia pannonica Crantz (ungāru vīķis)

    Uz dzelzceļa Rīgā XX gs. sākumā atrastais ungāru vīķis (Vicia pannonica Crantz) ir no Viduseiropas un Vidusjūras piekrastes austrumu daļas. Maz līdzīgs citiem Latvijā konstatētajiem vīķiem. Viengadīgs, mīksti apmatots, vidēja lieluma lakstaugs (ga 20-60 cm) ar stāvu vai pacilu, maz zarotu stublāju. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 6-9 pāriem iegarenu līdz gandrīz lineāru lapiņu (ga 1-1.8 cm, pl 0.2-0.5 cm). Lapiņu mala gluda, gals strups, parasti ar smailīti. Apmatojums uz lapām acīm redzams, garš (ap 0.2 cm). Lapas gals ar vītni (parasti tā ir žuburaina, reti vienkārša). Ziedi (ga ap 2 cm) ļoti īsos ziedkātos, pušķos pa 2-4 augšējo lapu žāklēs. Kauss stobrveidīgi zvanveida, dažreiz iesārts, zobiņi nevienādi, īlenveida. Vainags blāvi dzeltenīgs (V.p. ssp. pannonica) vai purpurviolets (V.p. var. purpurascens (DC.) Ser., V.p. var. striata Griseb.). Arī biežāk sastopamajai dzeltenziedainajai varietātei (daži autori varietātes nodala pasugas rangā) vismaz uz karoga ir iesārts dzīslojums. Karogs aptuveni tikpat garš, cik buras, gals jomains, karoga plātnes ārpuse manāmi pieguloši apmatota. Auglis - abos galos sašaurināta, blīvi apmatota, nokarena, iegarena pāksts (ga 2-3.5 cm, pl ap 0.8 cm), gatava brūna. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējams sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem. Pēc mīkstā, zīdainā, garā apmatojuma (tajā skaitā uz lapām un karoga plātnītes ārpuses) un ziediem lapu žāklēs pušķos pa 2-4 no citiem vīķiem Latvijā nekļūdīgi atšķirama suga.

Apskati citas sugas: