smiltāja esparsete

Onobrychis arenaria (Kit.) DC.

Onobrychis arenaria (Kit.) DC. attēls

latviski: smiltāja esparsete

angliski: Hungarian Sainfoin

vāciski: Sand-Esparsette

zviedru:

igauņu: liiv-esparsett

lietuviešu: smiltyninis esparcetas

krievu: эспарцет песчаный

  • onobrychis-arenaria-kit-dc
  • onobrychis-arenaria-kit-dc-B

Izplatība kartē

Onobrychis arenaria (Kit.) DC. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Onobrychis arenaria (Kit.) DC. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs lokveidīgi stāvs vai pacils, maz zaro, apmatots, parasti stublāji vairāki un augs veido skraju ceru. Lapas uz stublāja pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas no 13-25 lineārām lapiņām (ga 1-3 cm, pl 0.2-0.3 cm). Pielapes olveida. Ziedi blīvā vārpveida ķekarā, ļoti slaidā (ga līdz 40 cm) ziednesī, kas parasti manāmi pārsniedz cera garumu. Ziedi oranžsārti (to skaits līdz 60), pie katra zieda īlenveidīga pieziedlapa. Zieda karogs ar tumšu dzīslojumu. Auglis - ieapaļa, apmatota pākstīte (ga ap 0.5 cm) ar vienpusēji zobainu malu un vienu sēklu. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Teritorijā no Viduseiropas līdz Āzijas stepes joslai sastopama suga. Mainīgs augs, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā reti un nevienmērīgi, areāla ZZR robežas tuvumā. Galvenokārt sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā.

Biotopi:

Nelielas grupas sausās mežmalās, pauguru nogāzēs un osu grēdās uz karbonātu cilmieža. Latvijā 3 izplatības apvidi, ārpus kuriem sastopama ļoti reti: Lielie un Mazie Kangari, Numernes valnis, Šķaunes oss. Atsevišķas atradnes ceļu un dzelzceļu uzbērumos ir sinantropas; parasti tās nav ilgstoši noturīgas, un augs nesaglabājas. Visticamāk, ka sēklas te nonākušas no pamatbiotopa, kas iznīcināts rokot granti. Atradņu vietās apdraud grants karjeru ierīkošana un meža zemsedzes bojāšana.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga kultivētajai un dažviet savvaļā pārgājušajai vīķlapu esparsetei (O. viciifolia). Īpaši rūpīgi noteicami dzelzceļmalās atrastie eksemplāri, jo dzelzceļi ir raksturīgākais vīķlapu esparsetes biotops. Atšķirama pēc salīdzinoši sīkākiem ziediem, šaurākām lapām un īsas, ieapaļas pākstītes, kā arī ļoti slaidiem ziednešiem. Vīķlapu esparsetes stublājs daudz biežāk ir stāvs, cers izskatās slotveidīgs.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare and unequally distributed species. Small groups in pine forests and on hillslopes, usually on carbonatic sediments.

Редко и неравномерно. Малочисленные группы в сосновых лесах и по склонам холмов, преимущественно на карбонатной основе.

Apskati citas sugas: