sirpjveida lucerna

Medicago falcata L. s.l. (syn. M. borealis Grossh.; M. procumbens Besser; incl. M. romanica Prodán)

Medicago falcata L. s.l. attēls

latviski: sirpjveida lucerna

angliski: sickle Medick

vāciski: Sichel-Luzerne

zviedru: gullusern

igauņu: sirplutsern

lietuviešu: geltonžiedė liucerna

krievu: люцерна серповидная

Izplatība kartē

Medicago falcata L. s.l. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Medicago falcata L. s.l. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma dziļa, spēcīga. Stublājs gulošs vai pacils, apaļš vai šķautņains, kails. Lapas uz stublāja pamīšus, trīsstaraini saliktas no otrādi olveidīgām lapiņām (ga 0.5-2 cm, pl 0.3-0.7 cm). Lapiņas mala zobaina, plātnes virspuse kaila vai gandrīz kaila. Pielapes smailas, līdz trešdaļai saaugušas ar lapas kātu. Ziedi diezgan blīvā ķekarā pa 10-25 augšējo lapu žāklēs. Ķekara kāts diezgan īss (ga 1-2.5 cm). Kauss apmatots. Vainags zeltaini dzeltens (ga 0.6-1 cm). Auglis - sirpjveidīga, kaila vai maz apmatota pāksts. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Kā adventīvs augs plaši ieviesusies arī citviet. Sugas ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus un sīksugas. Daži autori kā patstāvīgas sugas nodala ziemeļu (M. borealis, syn. M. procumbens) un Rumānijas (M. romanica) lucernu. Rumānijas lucernu nereti uzskata par sirpjveida lucernas stepes formu, kas ekoloģiski pielāgojusies sausākam klimatam un kas no pamatsugas atšķirama pēc šaurākām lapiņām, apmatotas lapiņas virspuses, blīvāk apmatotas un mazāk saliektas (dažreiz gandrīz taisnas) pāksts. Savukārt ziemeļu lucernas atšķirības pazīmes no pamatsugas, t.i. M. falcata, ir vēl sīkākas - galvenokārt lejup atstāvošs augļa kāts, pākstij pašai esot vērstai slīpi augšup. Šajā enciklopēdijā sirpjveida lucerna aplūkota plašā izpratnē, iekļaujot iepriekšminētās sīksugas.

Latvijā diezgan bieži, tomēr nevienmērīgi visā valstī. Ļoti bieži sastopama Daugavas ielejā.

Biotopi:

Veido dažāda lieluma grupas un audzes, īpaši kaļķainās vietās Daugavas krastos. Sastopama pļavās, upju krastos un terasēs, mežmalās, grants ieguves karjeros un nezālienēs, arī kāpās. Raksturīga suga sausu un siltu nogāžu (kserotermiskās) augu sabiedrībās: Cl. Festuco-Brometea, All. Mesobromion.

Īpašas norādes:

Veido starpsugu hibrīdu ar sējas lucernu - hibrīdo lucernu (Medicago x varia Martyn = Medicago falcata x Medicago sativa).

Ļoti līdzīga dažas reizes uz dzelzceļiem konstatētajai pieplakušajai lucernai (M. prostrata); pieplakušās lucernas galvenās atšķirības pazīmes ir: mazs ziedu skaits ķekarā un spirāliska pāksts.

Rather common, but unequally distributed. Very common in the Daugava valley. Groups and growths in dry meadows, on terraces and slopes of riverbanks, in wasty places and on roadsides.

Довольно часто, но неравномерно. Очень часто в долине р.Даугава. Группы и заросли на лугах, по речным береговым склонам и террасам, в сорных местах и по обочинам дорог.

Līdzīgās sugas

  • Medicago denticulata Willd. (zobainā lucerna)

    Dažas reizes nezālienēs un gar dzelzceļiem XX gs. atrasta zobainā lucerna (Medicago denticulata Willd.) ar gulošu vai pacilu, ļoti zarainu stublāju. Tās pamatareāls ir Vidusjūras reģions, Kaukāzs un Vidusāzija. Zobainā lucerna ir ar dzelteniem ziediem un kopumā līdzīga bieži sastopamajai sirpjveida lucernai (M. falcata). Būtiskākās atšķirības pazīmes ir divas: pāksts spirāliska, dzeloņaina, savīta 2-4 lokos (nevis pusmēnessveidīga vai savīta 1 lokā), lapiņu gals zobains, ar salīdzinoši dziļāku, sirdsveidīgu jomu (nevis joma sekla). Dzeloņi īlenveidīgi, pacieti, ar āķveidīgu galu, aptuveni tik gari, cik puse pāksts diametra. Parasti ziedu skaits ķekarā mazs (2-4), taču sastopama arī varietāte ar aptuveni 10 ziediem ķekarā un gariem pāksts dzeloņiem. No tikpat retās Arābijas lucernas (M. arabica), kam arī raksturīga vairākos lokos savīta dzeloņaina pāksts, atšķirama pēc vienkrāsainām, zaļām lapiņām (nekad uz plātnes nav sarkanvioleta plankuma), dzeloņi cietāki, uz pāksts salīdzinoši īsāki, ar āķveidīgu galu (nevis vienmēr taisni vai izlocīti).

Apskati citas sugas: