Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma dziļa, spēcīga. Stublājs gulošs vai pacils, apaļš vai šķautņains, kails. Lapas uz stublāja pamīšus, trīsstaraini saliktas no otrādi olveidīgām lapiņām (ga 0.5-2 cm, pl 0.3-0.7 cm). Lapiņas mala zobaina, plātnes virspuse kaila vai gandrīz kaila. Pielapes smailas, līdz trešdaļai saaugušas ar lapas kātu. Ziedi diezgan blīvā ķekarā pa 10-25 augšējo lapu žāklēs. Ķekara kāts diezgan īss (ga 1-2.5 cm). Kauss apmatots. Vainags zeltaini dzeltens (ga 0.6-1 cm). Auglis - sirpjveidīga, kaila vai maz apmatota pāksts. Zied no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Kā adventīvs augs plaši ieviesusies arī citviet. Sugas ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus un sīksugas. Daži autori kā patstāvīgas sugas nodala ziemeļu (M. borealis, syn. M. procumbens) un Rumānijas (M. romanica) lucernu. Rumānijas lucernu nereti uzskata par sirpjveida lucernas stepes formu, kas ekoloģiski pielāgojusies sausākam klimatam un kas no pamatsugas atšķirama pēc šaurākām lapiņām, apmatotas lapiņas virspuses, blīvāk apmatotas un mazāk saliektas (dažreiz gandrīz taisnas) pāksts. Savukārt ziemeļu lucernas atšķirības pazīmes no pamatsugas, t.i. M. falcata, ir vēl sīkākas - galvenokārt lejup atstāvošs augļa kāts, pākstij pašai esot vērstai slīpi augšup. Šajā enciklopēdijā sirpjveida lucerna aplūkota plašā izpratnē, iekļaujot iepriekšminētās sīksugas.
Latvijā diezgan bieži, tomēr nevienmērīgi visā valstī. Ļoti bieži sastopama Daugavas ielejā.
Biotopi:
Veido dažāda lieluma grupas un audzes, īpaši kaļķainās vietās Daugavas krastos. Sastopama pļavās, upju krastos un terasēs, mežmalās, grants ieguves karjeros un nezālienēs, arī kāpās. Raksturīga suga sausu un siltu nogāžu (kserotermiskās) augu sabiedrībās: Cl. Festuco-Brometea, All. Mesobromion.
Īpašas norādes:
Veido starpsugu hibrīdu ar sējas lucernu - mainīgo jeb hibrīdo lucernu (Medicago x varia Martyn = Medicago falcata x Medicago sativa).
Ļoti līdzīga dažas reizes uz dzelzceļiem konstatētajai pieplakušajai lucernai (M. prostrata); pieplakušās lucernas galvenās atšķirības pazīmes ir: mazs ziedu skaits ķekarā un spirāliska pāksts.
Rather common, but unequally distributed. Very common in the Daugava valley. Groups and growths in dry meadows, on terraces and slopes of riverbanks, in wasty places and on roadsides.
Довольно часто, но неравномерно. Очень часто в долине р.Даугава. Группы и заросли на лугах, по речным береговым склонам и террасам, в сорных местах и по обочинам дорог.
