Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs, parasti nezaro, apmatots ar īsiem, mīkstiem matiņiem. Nereti vienam augam stublāji vairāki. Lapas trīslapiņu saliktas no plati eliptiskām vai ovālām (ga 2-6, pl 1-3 cm) lapiņām. Lapiņas apmatotas, gals jomains. Pielapes lielas, iegarenas, saaugušas ar lapas kātu. Ziedkopa - iegarena (izziedējusi līdz 8 cm), blīva vārpveida galviņa. Kausa zobiņi gari nosmailoti. Vainags (ga 1-1.5 cm) spilgti asinssarkans. Sēklas pākstī ovālas, saspiestas un iedzeltenas. Zied maija beigās, jūnijā.
Izplatība:
Atlantiskajā un dienvidu Eiropā sastopama suga.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs, tālu ziemeļos no dabiskās izplatības apvidus. Pēdējā laikā Latvijā to kultivē (pat masveidīgi tīrumos sēklu ieguvei), un sugas atradņu skaits ārpus kultivēšanas vietām palielinās.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri uz dzelzceļiem. Dažādas atmatas un nezālienes.
Īpašas norādes:
Pēc īpatnējās, garenās ziedkopas un spilgtās ziedu krāsas no citiem Latvijā sastopamajiem āboliņiem nekļūdīgi atšķirama suga.
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways. Recently, however, the species becoming commoner due to cultivation.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах. В последние годы встречаемость увеличивается из-за культивирования.
