Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, retāk pacils, vienkāršs vai zaro pie pamata. Viss augs zaļš, skraji klāts ar vienkāršiem matiņiem. Lapas uz stublāja pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas no 7-15 pāriem eliptisku vai iegareni olveida lapiņu (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.2-0.8 cm). Lapiņu mala gluda, gals strups. Pielapes nelielas, saaugušas. Ziedi blīvā galviņveida ķekarā (ga ap 2.5 cm) garu ziednešu galā, kas pārsniedz lapas garumu. Kauss apmatots. Vainags violets vai zili violets (ga ap 1.5 cm), apmēram divreiz garāks nekā kauss. Ziedi sēdoši. Pieziedlapas sīkas, apmatotas. Laiviņa aptuveni pustik gara, cik karogs. Karogs galā ar jomu. Auglis - uzpūsta, skarbmataina olveida pāksts (ga ap 1 cm), kas nogatavojoties melnē. Pākstij vienā pusē šķautne, otrā - dziļa rieva. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Diezgan plaši, bet nevienmērīgi Eiropā izplatīta suga.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi izplatīta suga, visretākā valsts ZA daļā.
Biotopi:
Nelielas grupas pļavās, mežmalās un skrajos priežu mežos, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Diezgan viegli atšķirams augs. Mazliet līdzīgs smiltāja tragantzirnim (A. arenarius), no kura viegli atšķirams pēc zaļas (ne pelēcīgas) auga nokrāsas, lapiņu skaits lapā 7-15 pāri (ne 3-7), ziedu ķekars blīvs, galviņveida (nevis skrajš, ar dažiem ziediem), pāksts uzpūsta, olveidīga (nevis šaura).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Rather rare. Unequally distributed, absent in some north-eastern districts. Small groups in meadows, at the forest edges, in sparse pine woodlands and along railways.
Изредка и неравномерно, отсутствует в некоторых северо-восточных регионах. Небольшие группы на лугах, по опушкам лесов, в изреженных сосновых лесах и на луговинах вдоль железных дорог.
