Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails vai augšdaļā apmatots, parasti nezaro. Stublāja apakšdaļā lapu parasti nav. Lapas pieclapiņu (zemākās dažreiz trīslapiņu) saliktas no lancetiskām (ga 3-5 cm, pl 0.5-1.5 cm) lapiņām. Lapas kāts īss, piespiests pie stublāja un visā garumā saaudzis ar slaidajām pielapēm. Lapiņas dzīslas apakšpusē apmatotas, plātnes mala sīkzobaina. Ziedu galviņa izspūrusi, atgādina sīku čemuru. Galviņas ziedkāts diezgan garš, apmatots (ga 1-5 cm), galviņā 3-7 ziedi. Ziedkopu apņem līdz 1 cm gara, šķelta seglapa. Seglapas zobiņi vienādi, lancetiski. Zieda vainags dzeltenbalts vai sārts (ga 1.2-2 cm), manāmi garāks nekā īsais, stobrveidīgais kauss ar īlenveidīgajiem zobiņiem. Auglis - pāksts ar 3-6 sēklām. Zied jūnijā.
Izplatība:
Austrumeiropā un Āzijā sastopama suga, tās ietvaros dažreiz nodala pasugas.
Latvijā ļoti rets adventīvs augs, tuvu izplatības ziemeļu perifērijai.
Biotopi:
Sastopams sausās, smilšainās un atklātās vietās. Latvijā zināmā atradne ir smilšainā dzelzceļmalas uzbērumā. Veido ļoti mazu (ik gadu ne vairāk kā 15 ziedoši augi), tomēr jau vismaz 30 gadus noturīgu populāciju.
Īpašas norādes:
Nav.
Very rare. Adventive. Small (up to 15 blooming specimens every year) group survives for at least 30 years in a sandy place at the railway.
Редчайший. Заносной. Маленькая группа (ежегодно до 15 цветущих особей) сохраняется уже по меньшей мере 30 лет на песчаном месте у железной дороги.