Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ļogans, tievs, gulošs, pacils vai kāpelējošs, parasti kails. Lapas saliktas no 3-8 pāriem lapiņu, dažreiz uz lapas ass lapiņas nav viena otrai tieši pretī. Pie lapas pamata ir sīkas pielapes. Lapa galā beidzas ar vienkāršu vai zarainu vītni. Lapiņas šauri lancetiskas vai lineāras (ga 0.8-2 cm, pl 0.1-0.3 cm), gals strups. Ziedi ķekarā pa 2 (retāk pa 1 vai pa 3), pasīki (ga 0.4-0.6 cm). Ziednesis īsāks nekā lapas vai aptuveni vienāda garuma. Kausam īlenveida zobiņi. Vainags bāli violets, uz karoga tumšāk violets vai zils dzīslojums. Visas vainaga daļas aptuveni vienāda garuma (laiviņa mazliet īsāka). Auglis - gatavības laikā gaišbrūna vai dzeltenpelēka pāksts ar 4 sēklām. Zied no maija līdz augustam.
Izplatība:
Sākotnēji Eiropas rietumu un dienvidu daļā un dienvidrietumu Āzijā sastopama suga, kas plaši ieviesusies Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas atmatās, kultivētās ganībās, sausās meža ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs citai tikpat sīkziedainai vīķu sugai Latvijā - pūkainajam vīķim (V. hirsuta). Diezgan viegli atšķirams pēc mazāka ziedu skaita ķekarā (parasti 2, reti 1 vai 3; bet nevis 3-6), salīdzinoši lielākiem ziediem, kailas pāksts ar 4 sēklām (nevis pāksts apmatota, ar 2 sēklām).
Not rare. Solitarily specimens and sparse groups on dry fallow-lands, in pastures, on roadsides and along railway lines.
Нередко. Единичные экземпляры и немногочисленные группы на сухих залежах и пастбищах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.