Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs, sīks (ga 5-15 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarains, apmatots. Lapas plūksnaini saliktas no 4-6 gareni eliptiskām lapiņām (ga 1-1.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), gals ar īsu dzeloņsmaili. Lapas galā vītnes nav. Ziedi violeti (ga 0.6-1.0 cm), pa vienam stublāja augšdaļā lapu žāklēs. Vainags manāmi garāks nekā apmatotais kauss. Pāksts (ga 1.5-3 cm) tumša, kaila. Zied maija beigās un jūnija sākumā.
Izplatība:
Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un austrumu apvidus) nereti izplatīts augs. Sastopams arī dažviet Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā.
Latvijā reti, tikai Kurzemes piejūrā.
Biotopi:
Parasti nelielas grupas vietās ar skraju veģetāciju sausos priežu mežos, krūmājos, pļavās un starpkāpu ieplakās tiešā Baltijas jūras tuvumā posmā no Papes līdz Kolkai.
Īpašas norādes:
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Only western coastline. Small groups in sandy and dry places close to the sea: in meadows, cavities between dunes and sparse pine forests.
Редко. Только западное приморье. Небольшие группы в песчаных местах по близости моря: на лугах, в междюнных понижениях и сосновых редколесьях.
