Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ļogans, kāpelējošs. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 6-12 lineārām (ga 1.2-2.5 cm, pl 0.1-0.3 cm) lapiņām. Pielapes sīkas. Lapiņas gals ar smailīti, lapas vītne žuburaina. Ziedi pa 1-2 lapu žāklēs. Kausa garums 1-1.3 cm, kausa zobiņi vienādi. Vainags spilgti sarkani violets, dažreiz buras tumšākas. Pāksts šaura un gara (ga 4-6 cm, pl 0.4-0.6 cm), nogatavojusies melna, atstāv no stublāja. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā, neiekļaujot ziemeļu reģionus, kā arī Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sējumos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīgs sējas vīķim (V. sativa). Atšķirams pēc spilgti sarkanvioletajiem ziediem, šaurām lapām (nevis 0.5-1 cm platām), gatavības laikā melnām un no stublāja atstāvošām pākstīm (nevis brūnām vai dzeltenbrūnām, nevis daudzmaz vertikālām). Pārējiem vīķiem ar sarkanīgiem un violetiem ziediem ziedkopa ir ķekars.
Rather common. Solitarily specimens and groups on cultivated grasslands, in crop-fields, on roadsides and in wasty places.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в посевах трав, на зерновых полях, по обочинам дорог и в сорных местах.
