Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, dažreiz pie pamata zaro, skraji apmatots. Lapas saliktas no 3-7 pāriem iegarenu vai olveidīgu (ga 1-3 cm, pl 0.2-0.7 cm) lapiņu. Lapiņas gals strups. Lapa galā ar žuburainu vītni. Ziedi (ga 2-3 cm) visbiežāk sēdoši pa 2 lapu žāklēs. Kauss stobrveidīgs, zobiņi lancetiski īlenveidīgi, gandrīz vienādi. Vainags netīri dzeltens, karogs ar violetas un zaļas krāsas piejaukumu. Laiviņa un buras manāmi īsākas nekā karogs. Auglis - lineāra, smaila pāksts (ga 3.5-5 cm), gandrīz kaila, gatava melna, horizontāli atstāv no stublāja. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Dienvidaustrumu Eiropā sastopama suga.
Latvijā ļoti reti. Ievazāts augs.
Biotopi:
Pamatareālā aug krūmājos, tīrumos un pauguru nogāzēs. Latvijā atsevišķi eksemplāri konstatēti uz dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīgs citam tikpat retam, ievazātam vīķim - dzeltenajam vīķim (V. lutea). Atšķirams pēc salīdzinoši lielākām lapiņām, skrajāka apmatojuma, gandrīz kailas, lineāras un smailas (nevis apmatotas un iegareni lancetiskas) pāksts, ziedi salīdzinoši tumšāki un lielāki, karogs vienmēr kails (nevis apmatots).
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.
