lielziedu vīķis

Vicia grandiflora Scop.

Vicia grandiflora Scop. attēls

latviski: lielziedu vīķis

angliski:

vāciski: Großblütige Wicke

zviedriski: storvicker

igauniski:

lietuviski:

krieviski: горошек крупноцветковый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Vicia grandiflora Scop. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, dažreiz pie pamata zaro, skraji apmatots. Lapas saliktas no 3-7 pāriem iegarenu vai olveidīgu (ga 1-3 cm, pl 0.2-0.7 cm) lapiņu. Lapiņas gals strups. Lapa galā ar žuburainu vītni. Ziedi (ga 2-3 cm) visbiežāk sēdoši pa 2 lapu žāklēs. Kauss stobrveidīgs, zobiņi lancetiski īlenveidīgi, gandrīz vienādi. Vainags netīri dzeltens, karogs ar violetas un zaļas krāsas piejaukumu. Laiviņa un buras manāmi īsākas nekā karogs. Auglis - lineāra, smaila pāksts (ga 3.5-5 cm), gandrīz kaila, gatava melna, horizontāli atstāv no stublāja. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Dienvidaustrumu Eiropā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti. Ievazāts augs.

Biotopi:

Pamatareālā aug krūmājos, tīrumos un pauguru nogāzēs. Latvijā atsevišķi eksemplāri konstatēti uz dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīgs citam tikpat retam, ievazātam vīķim - dzeltenajam vīķim (V. lutea). Atšķirams pēc salīdzinoši lielākām lapiņām, skrajāka apmatojuma, gandrīz kailas, lineāras un smailas (nevis apmatotas un iegareni lancetiskas) pāksts, ziedi salīdzinoši tumšāki un lielāki, karogs vienmēr kails (nevis apmatots).

Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways.

Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.

Apskati citas sugas: