Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails vai izklaidus apmatots. Lapas trīslapiņu saliktas no parasti kailām, eliptiskām (ga 1.5-5 cm, pl 0.5-2 cm) lapiņām. Lapiņu mala gluda vai sīkzobaina, gals smails un kātiņš īss. Lapas kāts garš. Ir lancetiskas, nosmailotas pielapes, kas saaugušas apmēram līdz pusei. Ziedi apaļā galviņā stublāja vai zaru galā, ziedēšanas laikā kāts ap 2-3 cm garš. Ziedi galviņā paskraji, to kātiņš īss. Kauss kails vai gandrīz kails, ar 10 dzīslām un vienādiem, īlenveida zobiņiem. Vainags karmīnsarkans (ga 1.5-2 cm), divreiz vai trīsreiz garāks nekā kauss, karogs mazliet atliekts. Auglis - olveida pākstīte. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši sastopams augs Eirāzijā. Daudzviet ieviesies ārpus pamatareāla.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas visdažādākajos biotopos: no mežiem un krūmājiem līdz pļavām, upju krastiem un nezālienēm.
Īpašas norādes:
Līdzīgs Alpu (T. alpestre) un pļavas (T. pratense) āboliņam. No Alpu āboliņa atšķirams pēc zaļa, pamīksta stublāja (ne stīva, zilganzaļa), lapiņas eliptiskas (ne lancetiskas), pielapes nosmailotas (ne pakāpeniski un gari smailas), kauss kails (ne apmatots). No pļavas āboliņa atšķirams pēc kātainas ziedu galviņas un kātainiem ziediem (nevis gan galviņa, gan ziedi sēdoši), kauss kails, ar vienādiem īlenveida zobiņiem (nevis kauss apmatots, apakšējais kausa zobiņš garāks).
Common. Groups in various medium dry habitats.
Часто. Группы в разных умеренно сухих местообитаниях.
