Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, ložņājošs, mezglos sakņojas. Lapas trīslapiņu saliktas no olveidīgām lapiņām (ga, pl 0.8-1.5 cm), mala sīkzobaina, lapiņu gals bieži jomains. Ziedi blīvā galviņā, balti vai iesārti. Pielapes blāvas, plēvjainas. Noziedot kauss uzpūšas un augs iegūst raksturīgo izskatu - apaļu, iesārti plēvjainu, spilvaini sarmatainu galviņu (Ø 0.8-1.2 cm), kas atgādina zemeni. Auglis - eliptiska, uzpūsta pākstīte. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijas un Ziemeļamerikas suga. Eiropā diezgan plaši; nodala divas pasugas, no kurām viena saistīta ar ziemeļu (arī Latviju), otra - ar dienvidu teritorijām.
Latvijā reti un salveidīgi, tikai dažviet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Latvijā tuvu areāla ziemeļu robežai. Literatūrā ir norādes par izzudušām atradnēm valsts DDA daļā.
Biotopi:
Mitras vai mēreni sausas piejūras pļavas Rīgas līča ziemeļdaļā, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā. Latvijā sastopams piejūras pļavu augu sabiedrībās, nereti kā kondominants vai dominants kopā ar vairākām citām retām piejūras augu sugām (Cl. Asteretea tripolii).
Īpašas norādes:
Neziedošs pēc lapām līdzīgs ložņu āboliņam (T. repens), tomēr atšķirams pēc tā, ka uz lapiņām nav gaiša sirpjveida plankuma.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Rare and locally along the coastline. Groups in coastal meadows.
Редко и локально по побережью. Группы на приморских лугах.
