tīruma blaktene

Ononis arvensis L.

Ononis arvensis L. attēls

latviski: tīruma blaktene

angliski:

vāciski: Bocks-Hauhechel

zviedriski: stallört

igauniski: haisev jooksjarohi

lietuviski: šlaitinis dirvenis

krieviski: стальник полевой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Ononis arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, izpleties un sīksts. Visas auga daļas klātas ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem, augs lipīgs, raksturīga ļoti specifiska, ne sevišķi patīkama smarža. Stublājs parasti bez ērkšķiem. Apakšējās lapas trīslapiņu saliktas no iegarenām vai eliptiskām lapiņām (ga 1.5-3 cm, pl 0.5-1.5 cm), mala asi zobaina, gals smails, pie pamata lielas, ar lapas kātu saaugušas pielapes. Augšējās lapas vienkāršas. Ziedi pa 2-3 blīvā, vārpveidīgā ziedkopā augšējo (vienkāršo) lapu jeb seglapu žāklēs stublāja un zaru galā. Ziedi lieli. Kauss dziļi šķelts (ga ap 1 cm). Vainags (ga 1.5-2 cm) rožaini sārts, karogs vislielākais no vainaga daļām, olveidīgs vai plati ovāls. Laiviņa īsa, knābjveidīga. Pāksts īsa (ga ap 0.7 cm), ovāla, klāta ar mīkstiem matiņiem. Sēklas kārpainas. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība:

Austrumeiropas un Rietumāzijas suga.

Latvijā nereti visā teritorijā, īpaši bieži Daugavas ielejā valsts vidus un austrumu daļā.

Biotopi:

No dažāda lieluma grupām līdz monodominējošām audzēm sausās upju ieleju pļavās, terasēs, sausās nezālienēs, ceļmalās un smiltājos. Raksturīga suga sausu un siltu nogāžu (kserotermiskās) augu sabiedrībās: Cl. Festuco-Brometea.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga ļoti retajai ložņu blaktenei (O. repens), taču viegli atšķirama pēc blīvas, vārpveidīgas galotnes ziedkopas (nevis ziedi attāli, pa 1 seglapu žāklēs), kā arī stublājs zaru galos parasti bez ērkšķa (nevis vienmēr ar asu ērkšķi).

Not rare. Locally common, especially in the Daugava valley in the central and eastern part. Groups of various size and monodominant growths in dry meadows, on the slopes of riverbanks, in dry wasty and sandy places and on roadsides.

Нередко. Обильно в долине р.Даугава в центральной и восточной части. Группы разной величины, иногда монодоминантные заросли на сухих лугах по береговым склонам рек, в сухих сорных и песчаных местах и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: