Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Augam piemīt specifiska, diezgan nepatīkama blakteņu smaka. Stublājs stāvs vai pacils, sarkanbrūns, zarains, zara gals beidzas ar asu ērkšķi, stublājs izklaidus apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, trīslapiņu saliktas, stublāja galotnē un zaru galos lapas vienkāršas. Lapiņas ovālas vai eliptiskas (ga 0.5-2 cm, pl 0.3-0.9 cm), mala zobaina, gals strups, klātas ar dziedzermatiņiem, pataustot mazliet lipīgas. Pielapes olveidīgas, saaugušas. Ziedi skrajās, nelielās ziedkopās vai pa vienam uz stublāja un sānzariem nelielu seglapu žāklēs, sākot no stublāja vidus. Katras seglapas žāklē ir tikai viens zieds. Kauss dziļi šķelts, klāts ar dziedzermatiņiem. Vainags sārts (ga ap 1.5 cm). Auglis - apmatota pāksts, kas īsāka nekā kauss. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga.
Latvijā ļoti reti, ziemeļaustrumos ārpus pamatareāla.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās nezālienēs, aizaugušos smiltājos un ceļmalās. Sporādiska suga. Ilggadīgi noturīga populācija tikai pie Ventas ietekas jūrā.
Īpašas norādes:
Līdzīga tīruma blaktenei (O. arvensis), kas Latvijā vietām ir diezgan biežs augs. Atšķirama pēc zariem ar ērkšķi galā (nevis bez ērkšķa). Daži autori norāda, ka dažreiz ložņu blaktenei ērkšķis var arī nebūt, turpretim ērkšķis retos gadījumos var būt tīruma blaktenei. Praksē šādas novirzes iespējamība tomēr ir ļoti reta. Citas atšķirības pazīmes: stublāja apmatojums skrajš (tīruma blaktenei apmatojums ir salīdzinoši daudz blīvāks, augam piemīt intensīvāka nepatīkamā smaka, lipīgums salīdzinoši jūtamāks), ziedkopa skraja vai ziedi izklaidus, sākas no stublāja vidus (nevis blīva galotnes vārpveida ziedkopa), seglapas žāklē ziedi pa vienam (nevis 2-3), stublājs parasti sarkanbrūns (nevis parasti zaļš).
Very rare. Most likely - adventive species. Solitarily specimens and small groups in unstable, dry habitats: on roadsides, in wastes and overgrown sands.
Очень редко. Вероятно, заносной. Единичные экземпляры и небольшие группы в несформировавшихся, сухих местообитаниях: по обочинам дорог, в сорных местах и на заросших песках.
