smiltāja vīķis

Vicia villosa Roth

Vicia villosa Roth attēls
  • smiltāja vīķis attēls
  • smiltāja vīķis attēls
  • smiltāja vīķis attēls

latviski: smiltāja vīķis

angliski: fodder Vetch

vāciski: Zottel-Wicke

zviedriski: luddvicker

igauniski: põld-hiirehernes

lietuviski: ruginis vikis

krieviski: горошек мохнатый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Vicia villosa Roth karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs vai divgadīgs, liels (ga 50-150 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ļogans, zarains, kāpelējošs vai gulošs, viss augs klāts ar gariem matiņiem. Dažreiz apmatojums ir tik blīvs, ka augam piešķir pelēcīgu nokrāsu. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 5-10 pāriem lineāri lancetisku (ga 1.2-3 cm, pl 0.2-0.5 cm) lapiņu. Lapiņas mala gluda, gals strups. Lapa galā beidzas ar daudzžuburainu vītni. Pielapes sīkas, bultveida. Ziedi lapas žāklē garā, vienpusējā, nereti sirpjveidā izliektā ķekarā (ga 6-12 cm) ar 15-30 ziediem. Ķekars aptuveni lapas garumā, kā žāklē tas atrodas. Kauss slīps, ar nevienādiem zobiņiem: apakšējie zobiņi ļoti gari, sarveidīgi, manāmi garāki nekā kausa augšējie zobiņi. Vainags tumši violets (ga 1.2-2 cm), divreiz vai trīsreiz garāks nekā kauss. Karoga plātnīte apmēram divreiz īsāka nekā nadziņš. Buras un laiviņa gaišāka. Auglis - kaila, iegarena (ga 2.5-4 cm), brūna pāksts. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Plaši dienvidu un rietumu Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga. Tomēr daudzviet to attiecina pie izzūdošām sējumu nezālēm.

Latvijā retumis, pārsvarā DA daļā, izzūdoša sējumu nezāle.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas labības laukos, sētos zālājos un sausās atmatās.

Īpašas norādes:

Līdzīgs dažiem citiem vīķiem: vanagu (V. cracca), Kasūbijas (V. cassubica) un smalklapu vīķim (V. tenuifolia). Atšķirams pēc atsevišķo auga daļu - stublāja, lapu, ziedneša - apmatojuma ar blīviem, gariem un atstāvošiem matiņiem (nevis ar īsiem, skrajiem un piegulošiem matiņiem, nevis augs kails), ziedi lieli, tumšvioleti, to skaits ķekarā nav mazāks par 15. Ziedu ķekars nav manāmi garāks nekā lapa, kā žāklē tas atrodas. Kauss slīps, ar nevienādiem zobiņiem: apakšējie zobiņi ļoti gari, īlenveida (citām sugām šādas kausa pazīmes nav).

Rather rare, mostly south-eastern part. Declining species. Solitarily specimens and small groups in crop fields, on roadsides. Another close species Vicia varia (Vicia villosa ssp. varia) is very rare and casual. A big group in a sandy place at the railway is known in central Latvia.

Изредка, преимущественно юго-восточная часть. Сужает распространение. Единичные экземпляры и небольшие группы в зерновых посевах и по обочинам дорог. Другой близкий вид Vicia varia (Vicia villosa ssp. varia) редчайший заносной. Известна большая группа в песчаном месте у железной дороги в центральной Латвии.

Līdzīgās sugas

  • Vicia varia Host (mainīgais vīķis)

    Ļoti līdzīga Dienvideiropas suga, kas izplatās ziemeļu virzienā, ir mainīgais vīķis (Vicia varia Host, syn. Vicia villosa Roth ssp. varia (Host) Corb.). Daži autori to uzskata par smiltāja vīķa pasugu. Daudzgadīgs augs. Salīdzinājumā ar smiltāja vīķi tam raksturīgs īsi apmatots stublājs, gaišāki, sīkāki (ga līdz 1.5 cm) ziedi, ziedu skaits ķekarā mazāks: 5-15. Lapiņas šauri lineāras, nereti attiecībā pret lapas asi pussakļautas, un lapa izskatās it kā ķemmveidīga. Šī adventīvā suga Latvijā veido lielu, blīvu audzi smilšainā vietā dzelzceļa malā starp Koknesi un Aloteni. Iespējama arī citur.

Apskati citas sugas: