smiltāja tragantzirnis

Astragalus arenarius L.

Astragalus arenarius L. attēls

latviski: smiltāja tragantzirnis

angliski:

vāciski: Sand-Tragant

zviedriski: sandvedel

igauniski: liiv-hundihammas

lietuviski: smiltyninė kulkšnė

krieviski: астрагал песчаный

Astragalus arenarius L. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Astragalus arenarius L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils, reti stāvs, nezaro. Dažreiz vienam augam stublāji vairāki. Stublājs un lapas ar pelēcīgu nokrāsu, blīvi ar zīdainiem matiņiem. Lapas uz stublāja pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas no 3-7 pāriem šauri lancetisku vai lineāru lapiņu (ga 0.8-2.2 cm, pl 0.2-0.4 cm). Lapiņu mala gluda, gals strups. Pielapes sīkas, saaugušas. Ziednesis apmēram lapas garumā vai īsāks, atrodas lapas žāklē. Ziedu ķekars skrajš, ziedu vainags gaišviolets vai sārti violets (ga ap 1.5 cm), divreiz garāks nekā kauss (ga ap 0.7 cm). Karogs galā ar jomu. Auglis - šaura, apmatota pāksts (1.2-2 cm). Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Diezgan šaura areāla suga Eiropas centrālajā un austrumu daļā.

Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, galvenokārt piejūrā un iekšzemes apvidos ar sausiem priežu mežiem un kontinentālām kāpām.

Biotopi:

Nelielas grupas piejūras un iekšzemes kāpās, smiltājos, sausās nogāzēs un priežu silos. Aug vietās ar skraju veģetāciju.

Īpašas norādes:

Diezgan viegli atšķirama suga. Mazliet līdzīgs Dānijas tragantzirnim (A. danicus), no kura viegli atšķirams pēc pelēcīgas (ne zaļas) auga nokrāsas, lapiņu skaits lapā 3-7 pāri (ne 7-15), ziedu ķekars skrajš, ar dažiem ziediem (nevis blīvs, galviņveida), pāksts šaura (nevis uzpūsta, olveidīga).

Rather rare, unequally distributed. Mostly in coastal areas and in dry pine forests inland. Small groups in dunes, sands, pine forests.

Изредка и неравномерно. Преимущественно в приморской части и в территориях с лишайниково-вересковыми сосняками. Небольшие группы в дюнах, в песчаных местах и сосновых лесах.

Līdzīgās sugas

  • Astragalus filicaulis Fisch. et C.A.Mey. ex Ledeb. (grumbdaivu tragantzirnis)

    XX gs. otrajā pusē izgāztuvē Rīgā konstatēts grumbdaivu tragantzirnis (Astragalus filicaulis Fisch. et C.A.Mey. ex Ledeb., syn. A. rytilobus Bunge) no Vidusāzijas pustuksnešiem un mežainām kalnu piekājēm Kaspijas jūras apkaimē. Tas ir viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-40 cm), zarains lakstaugs ar stāvu un skraji apmatotu stublāju. Pielapes sīkas, īlenveidīgas, pie pamata saaugušas ar lapas kātu. Lapas (ga 4-8 cm) nepāra plūksnaini saliktas no 6-7 pāriem šauri iegarenu līdz šauri lancetisku lapiņu (ga ap 1 cm) ar pastrupu galu. Lapas plātne abpusēji pieguloši apmatota. Ziedneši aptuveni lapas garumā, skraji stateniski apmatoti. Galviņveida ziedkopā 7-20 bāli violeti ziedi. Kauss (ga 0.3-0.5 cm) klāts ar gaišiem un tumšiem matiņiem, zobiņi īlenveidīgi, aptuveni kausa stobriņa garumā. Vainagā (ga 0.7-0.9 cm) karogs iegarens, jomains, mazliet garāks nekā iegarenās buras un gandrīz divreiz garāks nekā laiviņa. Augļkopā pākstis (ga 0.6-1 cm, pl 0.2-0.4 cm) starveidīgi atstāv, mazliet izliektas, apmatotas, sīkrievainas. Daži autori A. rytilobus un A. filicaulis nodala kā 2 patstāvīgas sugas. Atšķirības pazīmes ir ļoti mazas: A. rytilobus raksturīgas mazliet strupākas pākstis (ga 0.6-0.8 cm, pl 0.3-0.4 cm), kas augļkopā galā lokveidīgi satuvinātas, pāksts rievojums raupjāks un manāmāks. Vairākums autoru A. rytilobus un A. filicaulis tomēr uzskata par vienu sugu vai vienas sugas 2 pasugām. Zied maijā un jūnijā. Salīdzinājumā ar citiem gaišāk vai tumšāk violeti ziedošiem tragantzirņiem Latvijā (A. arenarius, A. danicus) atšķirams pēc manāmi sīkākām lapiņām (ga ap 1 cm) un manāmi sīkākiem ziediem (ga ap 0.9 cm) galviņveida ziedkopā. Turklāt Dānijas tragantzirnim lapiņu pāru skaits lapā ir manāmi lielāks.

Apskati citas sugas: