apiņu lucerna

Medicago lupulina L.

Medicago lupulina L. attēls

latviski: apiņu lucerna

angliski: black Medick

vāciski: Hopfen-Luzerne

zviedriski: humlelusern

igauniski: humallutsern

lietuviski: apyninė liucerna

krieviski: люцерна хмелевидная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Medicago lupulina L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs vai daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro. Lapas trīslapiņu saliktas no otrādi olveida (ga 0.5-1.0 cm, pl 0.3-0.5 cm) lapiņām ar piegulošiem matiņiem un zobainu malu. Pielapes sīkas, lancetiskas vai olveidīgas, pie pamata saaugušas ar lapas kātu. Ziedu ķekars blīvs (sastāv no 15-40 ziediem), galviņveidīgs (Ø 0.5-0.9 cm), sākumā ieapaļš, izziedot kļūst garāks nekā plats. Ziedi dzelteni, sīki (vainaga ga 0.1-0.3 cm). Auglis - apmatota, nierveidīga pāksts (ga ap 0.2 cm) ar vienu sēklu. Zied no maija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Eirāzijā un Ziemeļāfrikā subtropu un mērenā klimata joslā plaši izplatīta suga. Kultivēšanas dēļ ieviesusies arī citur.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:

Sastopama visdažādākajos biotopos: mežos, pļavās, nezālienēs un ceļmalās. Dažāda lieluma grupas vai audzes mēreni sausās līdz periodiski mitrās vietās.

Īpašas norādes:

Līdzīga sīkajam āboliņam (Trifolium dubium). Atšķirama pēc blīvākas ziedu galviņas, noziedot - pēc nierveidīgās pāksts un garākas nekā platas ziedu galviņas (noziedot sīkajam āboliņam, vainags sažuvis paliek pie taisnās pākstītes un galviņa saglabā apaļo formu).

Common. Groups and growths in various moderately dry to wet habitats: meadows, forests, along roads and in wastes.

Часто. Группы и заросли в разных умеренно сухих до мокрых биотопах: на лугах, в лесах, по обочинам дорог и в сорных местах.

Līdzīgās sugas

  • Medicago minima (L.) Bartal. (mazā lucerna )

    Rīgā atkritumu izgāztuvē XX gs. konstatēta mazā lucerna (Medicago minima (L.) Bartal.). Par sugas piederību Latvijas florai ir arī veci literatūras dati. Nav izslēdzama sugas autohtona (t.i., kā vietējās floras sugas) sastopamība Kurzemes piejūrā: sausās pļavās ar skraju veģetācijas segumu (līdzīgi kā svītrainajam āboliņam (Trifolium striatum)), jo Latvijai tuvākās dabiskās atradnes ir iepretim - Ēlandē un Gotlandē. Sugas pamatareāls ir Eiropas rietumu un dienvidu daļa, kā arī vietām Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Mazā lucerna ir sīks, viengadīgs (ga 5-25 cm) lakstaugs ar stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Viss augs īsi apmatots. Lapas trīslapiņu saliktas, sīkas. Pielapes pusmēnessveidīgas. Suga viegli noteicama pēc ziediem un augļiem. Ziedu galviņa skraja, garā kātā lapu žāklē, ar 3-5 dzelteniem ziediem. Pāksts spirāliska (pl 0.4-0.6 cm), gari dzeloņaina, ar 2-5 pilniem lokiem. Loku spirāles blīvi piegulst cita pie citas. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama sausās pļavās.

Apskati citas sugas: