Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs, izpleties vai pacils, blīvi zīdaini apmatots, parasti vienam augam 2-6 stublāji, kas zaro no pamata. Tipiskā gadījumā apmatojuma dēļ augs izskatās sudrabains. Piezemes (rozetes) lapas zilganas, tām 3 šauri eliptiskas lapiņas (ga 2-5 cm, pl 0.5-1.5 cm), galotnes lapiņa lielāka. Nereti lapai ir galotnes lapiņa viena pati. Stublāja lapas ar 2-4 lapiņu pāriem un lielāku galotnes lapiņu. Lapiņu apmatojums plātnes apakšpusē blīvāks. Ziedi blīvās, lielās (Ø 3-4 cm), diezgan satuvinātās galviņās stublāja galotnē. Seglapas dziļi šķeltas, plūksnas šauras un smailas. Kauslapas (ga 0.8-1 cm) vienkrāsainas, bāldzeltenas, blīvi klātas ar atstāvošiem matiņiem. Vainaglapas zeltaini dzeltenas (ga ap 1.5 cm). Auglis - olveida pākstīte ar vienu sēklu. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Baltijas jūras reģiona endēms.
Latvijā reti, galvenokārt jūras piekrastē.
Biotopi:
Parasti nelielas grupas sausos mežos, kāpās, retāk dažādās nezālienēs. Raksturīga suga kāpu smiltāju augu sabiedrībās: Cl. Ammophiletea, All. Agropyro-Honckenyon peploidis un All. Ammophilion arenariae.
Īpašas norādes:
Šī suga no citiem pērkonamoliņiem, kas dažās florās nereti tiek apvienoti kā kopsuga Anthyllis vulneraria sensu lato, bet dažās valstīs sadalīti sīkākās sugās vai pasugās, atšķirama pēc zilganajām piezemes lapām ar 3 šauri eliptiskām lapiņām, kā arī blīvā, zīdainā apmatojuma, kas piešķir sudrabainu nokrāsu. Raksturīgs arī zeltaini dzeltens zieda vainags (vainagā nemēdz būt sārta vai tumši oranža krāsa). Kauss gaiši dzeltenīgs, vienkrāsains (nevis divkrāsains).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.
Rare. Mostly along the coastline. Small groups in dry pine forests and dunes.
Редко. Преимущественно по морскому побережью. Небольшие группы в сухих сосновых лесах и дюнах.
