Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, šķautņains, gandrīz kails, apakšdaļā zaro. Lapas trīslapiņu saliktas no šauri eliptiskām lapiņām (ga 2-6 cm, pl 0.4-1.5 cm) ar parasti 18-22 sāndzīslu pāriem. Plātnes mala ļoti blīvi sīkzobaina. Pielapes lancetiski īlenveidīgas, pamata daļā 2 zobiņi. Ziedu ķekars garš, garāks nekā lapa, kā žāklē tas atrodas, ar 30-50 sīkiem ziediem diezgan garos ziedkātos. Vainags (ga ap 0.3 cm) gaišdzeltens, karogs mazliet garāks nekā citas vainaga daļas. Kauss ļoti īss. Auglis - kaila, tumšbrūna, olveidīga pāksts (ga 0.5-0.6 cm) ar palielinājumā labi redzamu garenisku krokojumu. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Diezgan salveidīgi un nevienmērīgi izplatīta suga Eirāzijā. Eiropā galvenokārt centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Ziemeļeiropā rets adventīvs augs.
Latvijā ļoti reti. Vienreiz konstatēts XIX gs. beigās.
Biotopi:
Pamatareālā aug pļavās, arī sāļainās augsnēs, ceļmalās un granšainos pauguros. Latvijā konstatēts nezālienē.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs bieži sastopamajam ārstniecības (M. officinalis) un ļoti retajam augstajam (M. altissimus) amoliņam. Tomēr diezgan viegli atšķirams pēc dažām sīkām, taču raksturīgām pazīmēm: pielapju pamats ar 2 zobiņiem (nevis bez zobiņiem), lapiņu mala ļoti sīkzobaina (nevis attāli strupi zobaina), ziedi salīdzinoši vissīkākie, olveidīgā pāksts kaila (nevis apmatota kā augstajam amoliņam), ar garenkrokojumu (nevis ar šķērsrievām kā ārstniecības amoliņam).
Very rare. Casual. One very old find in a wasty place.
Редчайший. Заносной. Найден однажды в сорном месте в конце 19-ого века.
