Čemurziežu dzimta (Umbelliferae, syn. Apiaceae). Galvenokārt lakstaugu, reti krūmu dzimta. Stublājs stāvs, augšējās lapas sēdošas, apakšējās kātainas. Lakstaugiem gandrīz vienmēr ir arī kātainu lapu rozete. Lapas maksts parasti ir labi attīstīta. Ziedi čemuros. Kauslapas 5, saaugušas. Vainaglapas 5, brīvas. Putekšņlapas 5. Čemurs ar vīkalu, čemuriņš ar vīkaliņu. Auglis - sēklenis vai dvīņsēklenis. Gatavs auglis visbiežāk paliek piestiprināts pie augļneša jeb karpofora. Visā pasaulē sastopamas sugas, tomēr pārsvarā mērenā klimata apvidos. Zināmas ap 3540-3780 sugas. Dažādos literatūras avotos skaits svārstās no 2850 līdz 4250 sugām; tas atkarīgs no dzimtas apjoma un sugas jēdziena izpratnes. Skaitļos, kas pārsniedz 3780, dzimta netiek nodalīta no arāliju dzimtas.
Latvijā 38 vietējās floras sugas un ap 17 adventīvas (ievazātas) un no kultūras savvaļā pārgājušas sugas. Vairākums ievazāto sugu konstatētas tikai 1-3 reizes. Latvijā tikai lakstaugi. Parasti diezgan masīvas, bieži izplatītas, liela auguma pļavu vai mežu sugas.
