Japānas sārtburkšķis

Torilis japonica (Houtt.) DC.

Torilis japonica (Houtt.) DC. attēls

latviski: Japānas sārtburkšķis

angliski: upright Hedge-parsley

vāciski: Gemeiner Klettenkerbel

zviedru: rödkörvel

igauņu: jaapani harjasputk

lietuviešu: builinė dygūnė

krievu: торилис японский

  • torilis-japonica-houtt-dc-C
  • torilis-japonica-houtt-dc-D

Izplatība kartē

Torilis japonica (Houtt.) DC. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Torilis japonica (Houtt.) DC. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, bagātīgi zaro, raupjmatains tāpat kā visas citas auga daļas. Lapas daudzkārt plūksnainas, trīsstūraina apveida (ga 8-15 cm, pl 5-12 cm), pēdējās pakāpes plūksnu mala lielzobaina (pie pamata plūksnas nereti šķeltas). Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Aplapojums augšdaļā skrajš. Ziedu čemuri stublāja un zaru galā. Čemurā parasti 5-15 stari. Vīkallapas 5. Vīkaliņa lapu daudz, īlenveidīgas. Vainaglapas rožainas, čemuram izplaukstot kļūst blāvākas. Auglis - ļoti raksturīgs olveidīgs dvīņsēklenis (ga 0.3-0.5 cm), kas blīvi klāts ar āķveidīgiem dzelonīšiem. Gatavs auglis dzeltenbrūns. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas mežmalās, krūmājos, izcirtumos, ceļmalās un nezālienēs.

Īpašas norādes:

Pēc raupjā apmatojuma un raksturīgajiem augļiem no citiem čemurziežiem viegli atšķirama suga.

Not rare. Solitarily specimens and groups in shrubs, clear-cuttings and wasty places, at the forest edges and on roadsides.

Нередко. Единичные экземпляры и группы в кустарниках, сорных местах, на вырубках, по лесным опушкам и обочинам дорог.

Apskati citas sugas: