Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, bagātīgi zaro, raupjmatains tāpat kā visas citas auga daļas. Lapas daudzkārt plūksnainas, trīsstūraina apveida (ga 8-15 cm, pl 5-12 cm), pēdējās pakāpes plūksnu mala lielzobaina (pie pamata plūksnas nereti šķeltas). Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Aplapojums augšdaļā skrajš. Ziedu čemuri stublāja un zaru galā. Čemurā parasti 5-15 stari. Vīkallapas 5. Vīkaliņa lapu daudz, īlenveidīgas. Vainaglapas rožainas, čemuram izplaukstot kļūst blāvākas. Auglis - ļoti raksturīgs olveidīgs dvīņsēklenis (ga 0.3-0.5 cm), kas blīvi klāts ar āķveidīgiem dzelonīšiem. Gatavs auglis dzeltenbrūns. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mežmalās, krūmājos, izcirtumos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Pēc raupjā apmatojuma un raksturīgajiem augļiem no citiem čemurziežiem viegli atšķirama suga.
Not rare. Solitarily specimens and groups in shrubs, clear-cuttings and wasty places, at the forest edges and on roadsides.
Нередко. Единичные экземпляры и группы в кустарниках, сорных местах, на вырубках, по лесным опушкам и обочинам дорог.
