briežu rūgtdille

Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr.

Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr. attēls

latviski: briežu rūgtdille

angliski:

vāciski: Hirschwurz

zviedru:

igauņu:

lietuviešu: standžialapis saliavas

krievu: горичник олений

  • peucedanum-cervaria-l-lapeyr
  • peucedanum-cervaria-l-lapeyr-B

Izplatība kartē

Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 50-110 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augs zaļganpelēks. Stublājs stāvs, stingrs, zaro maz, sīkrievains. Lapas pārsvarā stublāja lejasdaļā. Lapas ass taisna, nekad nav lauzīta. Piezemes un stublāja apakšējās lapas ar kātu, divkārt vai trīskārt plūksnainas (ga 20-50 cm, pl 13-30 cm), cietas un nedaudz ādainas, plātnes virspuse zaļa, apakšpuse zaļganpelēka, gaišāka. Pēdējās pakāpes plūksnas sēdošas, iegareni olveidīgas vai olveidīgas (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.7-1.8 cm), gals strups vai īsi smails, mala asi zobaina, zobiņa gals gandrīz dzeloņsmails, paciets. Stublāja augšdaļā lapu parasti nav vai tās sēdošas, makstainas ar reducētu plātni. Ziedu čemuri nelieli (Ø 8-15 cm), ar 15-30 stariem. Ir gan vīkala, gan vīkaliņa lapas. Vīkaliņa lapas atliektas, īlenveidīgas. Vainaglapas pumpurā baltas vai iesārtas, uzziedot baltas, olveidīgas un īsas (ga ap 0.15 cm), ar jomainu galu. Auglis - eliptisks dvīņsēklenis (ga 0.4-0.6 cm) ar strupām muguras ribām un spārnveidīgām malējām ribām. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, ziemeļos no vienlaidu areāla. Vienīgā zināmā atradne Kokneses parka malā 1965.gadā applūdināta, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Dabā viegli atpazīstams, tādēļ, visticamāk, Latvijā izzudis augs, lai gan iespējams valsts DA daļā.

Biotopi:

Latvijā auga parka malā Daugavas terases nogāzē. Citur Eiropā Latvijai ģeogrāfiski tuvās teritorijās tā aug sausos mežos un krūmainās pauguru nogāzēs.

Īpašas norādes:

Pēc cietajām, nedaudz ādainajām un aszobaini plūksnainajām piezemes lapām, kā arī stublāja augšdaļas lapām ar reducētu plātni un lielu maksti, no citiem čemurziežiem Latvijā nekļūdīgi atšķirama suga.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.

Very likely, extinct species. The only habitat on the Daugava terrace slope at old park was overflooded by hydro-electric power station water-body.

Вероятно, исчезнувший вид. Единственное местонахождение на опушке парка на склоне береговой террасы к р.Даугава затоплено при сооружении водохранилища ГЭС.

Apskati citas sugas: