Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, masīvs un liels (ga 50-110 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs dobs, zarains, šķautņains. Lapas lielas (ga 10-25 cm, pl 7-15), divkārt vai trīskārt plūksnainas, galā lejupvērstas, jo lapas plātnes ass ir lauzta un plūksnas atrodas dažādās plaknēs. Plūksnas iegareni olveidīgas (ga 2-5 cm, pl 1-3 cm), mala zāģzobaina. Gala plūksnas pamats nesimetrisks. Ziedu čemurā staru daudz, vainaglapas baltas. Vīkala nav. Lancetisku vīkaliņa lapu daudz. Auglis - eliptisks, spārnains dvīņsēklenis (ga 0.4-0.6 cm). Katrs atsevišķais skaldenis parasti mazliet šaurāks nekā malējo ribu spārns. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Austrumeiropas suga, atradnes galvenokārt ir starp ziemeļu platuma 50. un 60.grādu.
Latvijā ļoti reti, ārpus vienlaidu areāla. Valstī divi izplatības apvidi Rīgas līča austrumu un centrālajā piekrastē, kur suga sasniedz ZR izplatības tālākos punktus.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mitrās piejūras un Lielupes pļavās un krūmājos. Latvijā nozīmīgākā populācija tiek aizsargāta botāniskā lieguma "Randu pļavas" teritorijā.
Īpašas norādes:
Diezgan grūti atpazīstama suga, līdzīga vairākiem citiem čemurziežiem. Vērība jāpievērš lapas plūksnojumam, iegareni olveidīgajām un dažādās plaknēs novietotajām plūksnām plātnes ass lauzuma dēļ.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Sporadically on the coastline (eastern and central parts). Groups in wet floodplain meadows.
Очень редко. Спорадически на восточном и центральном побережье Рижского залива. Группы на приморских заливных лугах.
