Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakne vārpstveidīga, bāla, ar raksturīgu burkāna smaržu. Stublājs stāvs, rievains, parasti bagātīgi zaro, retāk vienkāršs un, tāpat kā lapas, mīksti apmatots. Lapas daudzkārt plūksnainas, to kopējais apveids iegareni olveidīgs (ga 15-30 cm, pl 4-12 cm). Pēdējās pakāpes plūksnas sīkas, iegarenas, mala zobaina. Apakšējās stublāja lapas ar garu kātu. Ziedi blīvos čemuros (pl 4-10 cm) zaru galā. Katrā čemurā 10-35 nevienāda garuma stari. Vīkala lapas garas un šķeltas, daudz, apmēram čemura staru garumā. Vīkaliņa lapas sīkas, daudz, vismaz iekšējās veselas. Sīko ziedu vainaglapas baltas līdz sārtas. Auglis - eliptisks dvīņsēklenis (ga 0.3-0.6 cm), dzeloņains, ar izcilnām ribām. Augam noziedot, veidojas ļoti raksturīgais čemura izskats: nevienādā garuma stari ar augļiem blīvi ieliecas uz iekšpusi, bet garās, šķeltās vīkala lapas paliek horizontāli, veidojot it kā vainagveida apmali. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Mainīga izskata, Eiropā, Ziemeļāfrikā un dažviet Āzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas sausās pļavās, upju krastu nogāzēs, karjeros un ceļmalās, it īpaši karbonātiskās augsnēs.
Īpašas norādes:
Pēc raksturīgā ziedkopas izskata augam noziedot, garajām un šķeltajām vīkala lapām, kā arī pēc burkāna smaržojošās saknes nekļūdīgi atšķirams no citiem čemurziežiem.
Summary:
Rather common. Solitarily specimens and groups in dry meadows, on the slopes of riverbanks and in gravel pits.
Обобщение:
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы на суходольных лугах, по береговым склонам рек, а также в карьерах.
