Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augs kails. Stublājs stāvs, rievains un zaro. Lapas dzeltenzaļas (ga līdz 10 cm), daudzkārt plūksnainas. Piezemes lapas gandrīz veselas vai šķeltas, garā kātā, ātri nokalst. Stublāja lapas sākot no vidus sēdošas, lapu plūksnas no olveidīgām ar lielzobainu malu (stublāja apakšdaļā) līdz gandrīz pavedienveidīgām. Ziedneši gari, čemuru veido 3-5 stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas 3, vienpusējas un pavedienveidīgas. Kausa zobiņi nevienādi. Arī baltās vai iesārtās vainaglapas nevienādas: ārējā vainaglapa vislielākā (ga ap 0.4 cm); tā dziļi šķelta. Pārējās četras vainaglapas mazākas. Auglis ieapaļš (Ø ap 0.4 cm), sastāv no diviem grūti atdalāmiem skaldeņiem, irbuļa paliekas ļoti garas. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Vidusjūras reģiona izcelsmes suga. Sastopams Dienvideiropā un Vidusāzijā. Plaši Eiropā kultivēts augs, vietām pāriet savvaļā.
Latvijā rets dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu malās un mītņu tuvumā.
Īpašas norādes:
Garšaugs.
Rare. Garden escape. Solitarily specimens in wasty places, at gardens and buildings.
Редко. Дичает. Единичные экземпляры в сорных местах, по близости огородов и жилья.
