klinšu noraga

Pimpinella saxifraga L.

Pimpinella saxifraga L. attēls
  • klinšu noraga attēls
  • klinšu noraga attēls

latviski: klinšu noraga

angliski: Burnet-saxifrage

vāciski: Kleine Pimpinelle

zviedriski: bockrot

igauniski: harilik näär

lietuviski: mažoji ožiažolė

krieviski: бедренец камнеломковый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pimpinella saxifraga L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, sīkrievains, bez dobuma, parasti kails. Piezemes (rozetes) lapas un stublāja lapas krasi atšķiras. Piezemes lapas ar kātu, vienkārt dilstoši plūksnaini dalītas, gala plūksna nepāra, trīsdaivaina vai šķelta. Uz lapas ass ir 3-7 olveidīgu plūksnu pāri, mala lielzobaina. Apakšējās stublāja lapas ar kātu, vidējās un augšējās parasti tikai ar lapas maksti, bez kāta. Pašu augšējo lapu plātne reducēta. Stublāja lapas parasti divkārt plūksnainas (ga 4-12 cm), pēdējās pakāpes plūksnas šauras, mala zobaina. Ziedi blīvos čemuros (pl 4-8 cm), stublāja un zaru galā. Staru skaits 6-25. Nav ne vīkala, ne vīkaliņa. Ziedu vainaglapas baltas vai gaiši rožainas. Auglis - olveidīgs, kails dvīņsēklenis (ga ap 0.25 cm, pl ap 0.2 cm), ribas maz izcilnas. Zied no jūnija līdz oktobrim. Atkarībā no lapu novietojuma uz stublāja, apmatojuma intensitātes un saknes griezuma krāsošanās nodala divas pasugas.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas visdažādākajos sausos līdz mēreni mitros, atklātos vai mazliet noēnotos biotopos.

Īpašas norādes:

Līdzīga dažiem citiem čemurziežiem ar sīkplūksnainām stublāja lapām, tomēr diezgan viegli atšķirama pēc šādām pazīmēm: ziedkopā nekad nav vīkala un vīkaliņa lapu, augšējās lapas ar maksti (bez kāta) un vairāk vai mazāk reducētu lapas plātni, rozetes lapu plūksnas olveidīgas.

Very common. Solitarily specimens and groups in various dry to moderately dry, sun-exposed to semi-shaded habitats.

Повсеместно. Единичные экземпляры и группы в сухих до умеренно сухих, открытых до слегка затененных местообитаниях.

Apskati citas sugas: