Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs un viengadīgs pārziemojošs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, zarains. Lapas spīdīgas, trīsstūraina apveida (ga 7-15 cm, pl 4-10 cm), daudzkārt plūksnainas, augšējās sēdošas, apakšējās kātainas, makstainas. Ziedu čemuri iepretim lapām, čemurā 12-18 stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas 3, lielas, garākas nekā ziedu kāts, vienpusējas čemuriņa ārmalā. Vainaglapas baltas, čemura ārējā malā lielākas. Auglis - dvīņsēklenis - plati olveidīgs (ga ap 0.3 cm), šķautņains un ribains. Galvenās jeb primārās ribas izcilnas. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Sākotnēji izplatīts Eiropas centrālajā daļā. Kā nezāle plaši ieviesies Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan reti visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzos, izgāztuvēs un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Indīgs augs. No citiem čemurziežiem viegli atšķirams pēc spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un 3 lielām, vienpusējām vīkaliņa lapām čemuriņa ārmalā.
Rather rare. Solitarily specimens and small groups in gardens and wasty places.
Довольно редко. Единичные экземпляры и небольшие группы в огородах и сорных местах.
