Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-80 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, rievains, bagātīgi zaro, blīvāk aplapots apakšdaļā. Lapas daudzkārt plūksnainas. Apakšējās lapas kātainas, ar maksti, augšējās gandrīz sēdošas. Plūksnas sīkas, lineāras vai lancetiskas. Ziedu čemuri zaru galos, čemurā 8-15 stari. Vīkala un vīkaliņa nav. Vainaglapas baltas vai iesārtas (ga 0.15-0.2 cm). Auglis - eliptisks dvīņsēklenis (ga 0.2-0.4 cm) ar pavedienveidīgām ribām; tas viegli atdalāms no augļneša. Saberzējot sēklas, jūtama raksturīgā ķimeņu smarža. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Plaši Eiropā un daudzviet Āzijā sastopama suga. Kultivēšanas dēļ plaši izplatījusies ārpus pamatareāla.
Latvijā bieži visā valstī. Kultivē dārzos.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās pļavās (pamatbiotops), aug arī mežmalās, krūmājos, nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Pārtikas garšaugs. Līdzīga ķimeņlapu selīnei (Selinum carvifolia). Atšķirama pēc trīs pamatpazīmēm: nav vīkaliņa (selīnei vīkaliņa lapu daudz), stublājs rievains, bagātīgi zaro un nav masīvs (nevis dziļi rievains, masīvs, maz zaro) un, saberzējot sēklas, raksturīgās ķimeņu smaržas un garšas.
Common. From solitarily specimens to dense groups mostly in meadows, also at the forest edges, in shrubs and on roadsides.
Часто. От единичных экземпляров до плотными группами преимущественно на лугах, а также по лесным опушкам, в кустарниках и по обочинам дорог.
