Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-130 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augs ļoti zarains, izpleties. Saknenis resns, dobs, ar raksturīgām šķērssienām. Stublājs neregulāri zarains, pacils vai stāvs, dobs, kails, diezgan trausls. Dažreiz pacilā stublāja pamata daļā veidojas piesaknes, īpaši seklūdenī augošiem eksemplāriem. Lapas trīskārt plūksnaini dalītas, apakšējās kātainas, augšējās gandrīz sēdošas. Lapas makstainas, maksts mazliet uzpūsta. Plūksnas lineāras vai lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.3-0.9 cm), ar lielzobainu malu. Ziedi čemuros zaru galos. Čemurā 10-25 stari. Vīkala nav. Vīkaliņš no 6-8 lineārām, kailām lapiņām. Ziedu vainaglapas baltas. Auglis - ieapaļš dvīņsēklenis (Ø ap 0.2-0.3 cm) ar lokveidīgām irbuļa paliekām galā. Sēkleņa ribas resnas. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga (neiekļaujot Eiropas rietumdaļu). Morfoloģiski tuvas sugas sastopamas arī Austrumāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas purvainās ūdenstilpju krastmalās, periodiski applūstošās vietās, grāvjos, pļavu pazeminājumos.
Īpašas norādes:
Viens no visindīgākajiem savvaļas augiem Latvijā. No citiem čemurziežiem nekļūdīgi atšķirams pēc neregulāri zarainā stublāja un, jo īpaši, ar šķērssienām dalītā resnā un dobā sakneņa.
Rather common. Solitarily specimens and small groups in paludified places at various water-bodies, in ditches and wet cavities.
Довольно часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в заболоченных и периодически заливаемых местах у водоемов, в канавах и мокрых понижениях.
