Mantegaci latvānis

Heracleum mantegazzianum Sommier et Levier

Heracleum mantegazzianum Sommier et Levier attēls
  • Mantegaci latvānis attēls
  • Mantegaci latvānis attēls

latviski: Mantegaci latvānis

angliski: giant Hogweed

vāciski: Mantegazzis Bärenklau

zviedriski: jätteloka

igauniski: hiid-karuputk

lietuviski: Mantegacio barštis

krieviski: борщевик Мантегацци

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Heracleum mantegazzianum Sommier et Levier karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, ļoti liels, masīvs (ga 1.5-3 m) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs resns, stāvs, rievains, klāts ar matiņiem, augšdaļā zaro, parasti ar violeti sarkaniem plankumiem vismaz pie pamata. Lapas visbiežāk trīsdaļīgi vai piecdaļīgi dalītas. Plūksnas vairāk vai mazāk trīsstūrainas. Lapas ļoti lielas (ga līdz 1 m, pl līdz 80 cm), apmatotas, plūksnu mala lielzobaina, gals garš un smails. Plūksnas diezgan šauras, šķēlums dziļš (sk. Sosnovska latvāni). Ziedkopa - salikts čemurs galvenā stublāja un sānzaru galā. Parasti vislielākais čemurs (pl līdz 60 cm) ir galvenā stublāja galā. Čemurā 20-75 stari. Vīkala nav vai ir 1-3 vīkala lapas, vīkaliņa lapu daudz. Vainaglapas baltas. Auglis - eliptisks, plakans dvīņsēklenis (ga 1-1.5 cm, pl 0.6-0.8 cm) ar spārnainām malējām ribām. Zied jūnijā, jūlijā. Agrāk kultivēts, bieži jaukts ar Sosnovska latvāni (H. sosnowskyi).

Izplatība:

Priekškaukāza un Rietumkaukāza endēms. Plaši ieviests Eiropā kā dekoratīvs un lopbarības augs un pāriet savvaļā.

Latvijā rets, vietām diezgan biežs, no kultūras savvaļā pilnīgi pārgājis lakstaugs. Kartē attēlota abu sugu kopējā izplatība.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un masīvas audzes ceļmalās, pļavās, upju gravās. Ļoti agresīvs augs (Sosnovska latvānis izplatās ātrāk), kas spēj strauji aizņemt jaunas platības, izspiežot citas sugas.

Īpašas norādes:

Atzīstams par bīstamu, nevēlamu sugu Latvijas florā, kā izplatīšanās iespējami jāierobežo (gan Mantegaci, gan Sosnovska latvānis). Auga šūnsula, saskaroties ar ādu gaismas ietekmē rada lēni dzīstošu, apdegumam līdzīgu iekaisumu, tādēļ auga plūkšana bez aizsargcimdiem ir bīstama.

Rare (both species). Locally common naturalized escapes from cultivation. Dangerous and unwelcome naturalized species because establish dense growths by outcompeting natural vegetation. In addition, it makes a burn when contacts skin.

Редко (оба вида). Местами довольно часто встречающиеся одичавшие виды. Причислены к опасным и нежелательным видам: образуя плотные заросли полностью вытесняют местную флору и создают ожоги при соприкосновении с кожей.

Līdzīgās sugas

  • Heracleum sosnowskyi Manden. (Sosnovska latvānis)

    Arī Sosnovska latvānis (H. sosnowskyi Manden.) ir Kaukāza endēms, kas Latvijā ieviests kā lopbarības augs. No Mantegaci latvāņa atšķirams pēc manāmi platākām lapu plūksnām ar salīdzinoši seklāku šķēlumu, bet plūksnu gali ir vairāk vai mazāk strupi, noapaļoti. Pārējās pazīmes būtiski neatšķiras no Mantegaci latvāņa. Sastopami arī abu sugu krustojumi. Sosnovska latvāni uzskata par manāmi agresīvāku, iekļaujoties Latvijas florā. Tas izplatīts salīdzinoši biežāk.

Apskati citas sugas: