Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, ļoti liels, masīvs (ga 1.5-3 m) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs resns, stāvs, rievains, klāts ar matiņiem, augšdaļā zaro, parasti ar violeti sarkaniem plankumiem vismaz pie pamata. Lapas visbiežāk trīsdaļīgi vai piecdaļīgi dalītas. Plūksnas vairāk vai mazāk trīsstūrainas. Lapas ļoti lielas (ga līdz 1 m, pl līdz 80 cm), apmatotas, plūksnu mala lielzobaina, gals garš un smails. Plūksnas diezgan šauras, šķēlums dziļš (sk. Sosnovska latvāni). Ziedkopa - salikts čemurs galvenā stublāja un sānzaru galā. Parasti vislielākais čemurs (pl līdz 60 cm) ir galvenā stublāja galā. Čemurā 20-75 stari. Vīkala nav vai ir 1-3 vīkala lapas, vīkaliņa lapu daudz. Vainaglapas baltas. Auglis - eliptisks, plakans dvīņsēklenis (ga 1-1.5 cm, pl 0.6-0.8 cm) ar spārnainām malējām ribām. Zied jūnijā, jūlijā. Agrāk kultivēts, bieži jaukts ar Sosnovska latvāni (H. sosnowskyi).
Izplatība:
Priekškaukāza un Rietumkaukāza endēms. Plaši ieviests Eiropā kā dekoratīvs un lopbarības augs un pāriet savvaļā.
Latvijā rets, vietām diezgan biežs, no kultūras savvaļā pilnīgi pārgājis lakstaugs. Kartē attēlota abu sugu kopējā izplatība.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un masīvas audzes ceļmalās, pļavās, upju gravās. Ļoti agresīvs augs (Sosnovska latvānis izplatās ātrāk), kas spēj strauji aizņemt jaunas platības, izspiežot citas sugas.
Īpašas norādes:
Atzīstams par bīstamu, nevēlamu sugu Latvijas florā, kā izplatīšanās iespējami jāierobežo (gan Mantegaci, gan Sosnovska latvānis). Auga šūnsula, saskaroties ar ādu gaismas ietekmē rada lēni dzīstošu, apdegumam līdzīgu iekaisumu, tādēļ auga plūkšana bez aizsargcimdiem ir bīstama.
Rare (both species). Locally common naturalized escapes from cultivation. Dangerous and unwelcome naturalized species because establish dense growths by outcompeting natural vegetation. In addition, it makes a burn when contacts skin.
Редко (оба вида). Местами довольно часто встречающиеся одичавшие виды. Причислены к опасным и нежелательным видам: образуя плотные заросли полностью вытесняют местную флору и создают ожоги при соприкосновении с кожей.
