bumbuļu kārvele

Chaerophyllum bulbosum L.

Chaerophyllum bulbosum L. attēls

latviski: bumbuļu kārvele

angliski: bulbous Chervil

vāciski: Rüben-Kälberkropf

zviedru: rotkörvel

igauņu: mugul-varesputk

lietuviešu: gumbuotasis gurgždis

krievu: бутень клубненосный

  • chaerophyllum-bulbosum-l
  • chaerophyllum-bulbosum-l-B
  • chaerophyllum-bulbosum-l-C

Izplatība kartē

Chaerophyllum bulbosum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Chaerophyllum bulbosum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, attīstības ciklā tikai vienreiz augļus ražojošs, liels (ga 70-170 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakne ar bumbuļveidīgu paresninājumu. Stublājs stāvs, zarains, cietmatains (īpaši apakšdaļā), nereti arī ar violeti sarkanīgiem plankumiem. Arī lapas (ga 15-30 cm) apmatotas, daudzkārt plūksnainas, pēdējās pakāpes plūksnas šauras (ga ap 0.2 cm). Apakšējās lapas kātainas, augšējās sēdošas. Ziedu čemuri stublāja un zaru galā. Vīkala lapu nav. Vīkaliņa lapas 3-5: nevienādas un vienpusējas. Vainaglapas baltas. Auglis - iegarens, gluds dvīņsēklenis (ga 0.4-0.6 cm), gala virzienā mazliet sašaurināts. Irbuļa paliekas galā pavedienveidīgas, nolīkstošas. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Mainīga izskata Eirāzijas suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas (daži autori tās aplūko kā patstāvīgas sugas).

Latvijā rets augs, ziemeļrietumos no vienlaidu areāla. To uzskata par senu, viduslaikos plaši audzētu un savvaļā pārgājušu sugu.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas vecu parku apkaimē, upju ieleju krūmājos.

Īpašas norādes:

Nekļūdīgi atšķirama pēc saknes bumbuļveidīgās pārveidnes. Neizraujot augu, no citiem līdzīgiem čemurziežiem atšķirama pēc daudzkārtplūksnainām lapām ar šaurām pēdējās pakāpes plūksnām un cietmataina stublāja, kā arī ziedu čemura uzbūves: vīkala lapu nav, bet ir 3-5 vienpusējas vīkaliņa lapas.

Rare. Solitarily specimens and groups in the vicinities of old parks and in riverine shrubs.

Редко. Единичные экземпляры и группы в окрестностях старых парков и в приречных кустарниках.

Apskati citas sugas: