Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, attīstības ciklā tikai vienreiz augļus ražojošs, liels (ga 70-170 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakne ar bumbuļveidīgu paresninājumu. Stublājs stāvs, zarains, cietmatains (īpaši apakšdaļā), nereti arī ar violeti sarkanīgiem plankumiem. Arī lapas (ga 15-30 cm) apmatotas, daudzkārt plūksnainas, pēdējās pakāpes plūksnas šauras (ga ap 0.2 cm). Apakšējās lapas kātainas, augšējās sēdošas. Ziedu čemuri stublāja un zaru galā. Vīkala lapu nav. Vīkaliņa lapas 3-5: nevienādas un vienpusējas. Vainaglapas baltas. Auglis - iegarens, gluds dvīņsēklenis (ga 0.4-0.6 cm), gala virzienā mazliet sašaurināts. Irbuļa paliekas galā pavedienveidīgas, nolīkstošas. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata Eirāzijas suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas (daži autori tās aplūko kā patstāvīgas sugas).
Latvijā rets augs, ziemeļrietumos no vienlaidu areāla. To uzskata par senu, viduslaikos plaši audzētu un savvaļā pārgājušu sugu.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas vecu parku apkaimē, upju ieleju krūmājos.
Īpašas norādes:
Nekļūdīgi atšķirama pēc saknes bumbuļveidīgās pārveidnes. Neizraujot augu, no citiem līdzīgiem čemurziežiem atšķirama pēc daudzkārtplūksnainām lapām ar šaurām pēdējās pakāpes plūksnām un cietmataina stublāja, kā arī ziedu čemura uzbūves: vīkala lapu nav, bet ir 3-5 vienpusējas vīkaliņa lapas.
Rare. Solitarily specimens and groups in the vicinities of old parks and in riverine shrubs.
Редко. Единичные экземпляры и группы в окрестностях старых парков и в приречных кустарниках.
