Tatārijas stobulis

Conioselinum tataricum Hoffm. (syn. C. vaginatum Thell.)

Conioselinum tataricum Hoffm. attēls
  • Tatārijas stobulis attēls
  • Tatārijas stobulis attēls

latviski: Tatārijas stobulis

angliski: hemlock Parsley

vāciski:

zviedriski: ryssilja

igauniski: tupp-võsaputk

lietuviski: totorinė maludė

krieviski: гирчовник влагалищный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Conioselinum tataricum Hoffm. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā zarains, kails, ar zilganu apsarmi. Lapas gaiši zaļas, mīkstas, uz stublāja pamīšus, divkārt vai trīskārt plūksnainas (ga, pl 15-30 cm). Plātnes apakšpuse gaišāka. Pēdējās pakāpes plūksnas lancetiskas, maksts gara, plata. Augšējo lapu maksts uzpūsta. Ziedu čemurā 15-30 stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapu daudz, tās pavedienveidīgas un garākas nekā zieda kāts. Vainaglapas baltas vai zaļganas. Auglis - dvīņsēklenis - garens, spīdīgs (ga 0.4-0.6 cm), katrs no skaldeņiem ar piecām spārnveida ribām, no kurām malējās ir platākas. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Eirāzijā izplatīta suga, Eiropā galvenokārt kontinenta austrumu daļā.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas upes palienes joslā vai virspalu terasē tiešā ūdens tuvumā krūmājos, jauktos un lapkoku mežos upju ielejās.

Īpašas norādes:

No citiem čemurziežiem atšķirams pēc kaila, zilgana stublāja (nav plankumains), raksturīgā zarojuma un gaišzaļām, maigām lapām ar platu maksti.

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā. LatSG-2025 suga iekļauta EN – stipri apdraudēto sugu kategorijā.

Rather rare. Groups in river valleys in shrubs and mixed floodplain forests, always close to the river.

Изредка. Группы в кустарниках и смешанных прирусловых лесах по речным долинам, всегда по близости воды.

Apskati citas sugas: