Tatārijas stobulis

Conioselinum tataricum Hoffm. (syn. C. vaginatum Thell.)

Conioselinum tataricum Hoffm. attēls
  • Tatārijas stobulis attēls
  • Tatārijas stobulis attēls

latviski: Tatārijas stobulis

angliski: hemlock Parsley

vāciski:

zviedriski: ryssilja

igauniski: tupp-võsaputk

lietuviski: totorinė maludė

krieviski: гирчовник влагалищный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Conioselinum tataricum Hoffm. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā zarains, kails, ar zilganu apsarmi. Lapas gaiši zaļas, mīkstas, uz stublāja pamīšus, divkārt vai trīskārt plūksnainas (ga, pl 15-30 cm). Plātnes apakšpuse gaišāka. Pēdējās pakāpes plūksnas lancetiskas, maksts gara, plata. Augšējo lapu maksts uzpūsta. Ziedu čemurā 15-30 stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapu daudz, tās pavedienveidīgas un garākas nekā zieda kāts. Vainaglapas baltas vai zaļganas. Auglis - dvīņsēklenis - garens, spīdīgs (ga 0.4-0.6 cm), katrs no skaldeņiem ar piecām spārnveida ribām, no kurām malējās ir platākas. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Eirāzijā izplatīta suga, Eiropā galvenokārt kontinenta austrumu daļā.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas upes palienes joslā vai virspalu terasē tiešā ūdens tuvumā krūmājos, jauktos un lapkoku mežos upju ielejās.

Īpašas norādes:

No citiem čemurziežiem atšķirams pēc kaila, zilgana stublāja (nav plankumains), raksturīgā zarojuma un gaišzaļām, maigām lapām ar platu maksti.

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rather rare. Groups in river valleys in shrubs and mixed floodplain forests, always close to the river.

Изредка. Группы в кустарниках и смешанных прирусловых лесах по речным долинам, всегда по близости воды.

Apskati citas sugas: