lielā zvaigznīte

Astrantia major L.

Astrantia major L. attēls

latviski: lielā zvaigznīte

angliski: Astrantia

vāciski: Große Sterndolde

zviedriski: stjärnloka

igauniski: suur tähtputk

lietuviski: didžioji astrancija

krieviski: астранция крупная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Astrantia major L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 50-100 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis koksnains. Stublājs stāvs, dažreiz augšdaļā zaro. Pie stublāja pamata vairākas staraini šķeltas, garkātainas piezemes lapas (ga, pl 4-10 cm) ar zobainu plātnes malu. Stublāja lapas sēdošas, sīkākas. Ziedi galviņveidīgos čemuros (Ø ap 2 cm) stublāja vai zaru galā. Staru daudz, īsi. Ir bāli zaļas vai iesārtas, lancetiskas (ga 1.5-2 cm) vīkala lapas (ap 15), kas apņem ziedkopu, piešķirot katrai ziedkopai it kā atsevišķa zieda izskatu. Auglis - iegarens (ga 0.3-0.6 cm) dvīņsēklenis bez augļneša. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Eiropas vidus un dienvidu daļā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, ziemeļos ārpus vienlaidu areāla. Dabiskas atradnes tikai Zemgales dienvidos: līnijā Tērvete - Ukri. Sastopama arī citviet Latvijā vecos parkos kā stādīts krāšņumaugs.

Biotopi:

Grupas palieņu krūmājos gar upēm, lapkoku mežos upju ielejās. Eiropas platlapju mežu augu sabiedrību raksturīga suga: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.

Īpašas norādes:

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Very rare. In a small vicinity in central southern Latvia. Groups in deciduous forests and shrubs, mostly in river valleys. Occurs as ornamental plant in some old parks throughout the country.

Очень редко. На небольшой территории в юго-центральной Латвии. Группы в лиственных лесах и кустарниках, преимущественно по речным долинам. По всей стране встречается как одичавшее декоративное растение в парках.

Apskati citas sugas: