Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, šķautņains, augšdaļā zaro. Bieži aug ūdens piekrastē, tāpēc lapas ir divējādas: iegrimušās lapas daudzkārt plūksnainas, plūksnas pavedienveida. Virsūdens lapas vienkārt plūksnainas (ga 15-30 cm), plūksnas lancetiskas (ga 3-6 cm, pl 0.6-1 cm), plātnes mala sīkzobaina, gals strups. Ziedi čemuros zaru galos. Čemurā 15-30 stari. Ir vīkals un vīkaliņš (pa 2-6 lapiņas). Vainaglapas baltas, kausa zobiņi smaili. Auglis - eliptisks dvīņsēklenis (ga 0.3-0.5 cm) ar platām galvenajām jeb primārām ribām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas vai audzes ūdenstilpju piekrastē un seklūdenī, sastopama arī aizaugušos grāvjos un mitru pļavu pazeminājumos.
Īpašas norādes:
Pēc lapu plūksnojuma (virsūdens lapas vienkārt plūksnainas ar lancetiskām plūksnām, kā mala sīkzobaina; zemūdens lapas daudzkārt plūksnainas ar pavedienveida plūksnām) no pārējiem čemurziežiem diezgan viegli atšķirama suga, jo šādu pazīmju apvienojums čemurziežu dzimtā Latvijā raksturīgs tikai cemerei. Skatīt un nesajaukt ar stāvo berulu (Berula erecta).
Common. Groups and growths in shallow coastal parts of water-bodies, in ditches and cavities in meadows.
Часто. Группы и заросли на мелководье водоемов, в канавах и понижениях мокрых лугов.
