Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-80 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augam pelēkzaļa nokrāsa. Stublājs stāvs, zarains un kails. Lapas (ga 10-25 cm) daudzkārt plūksnainas, pacietas, plūksnas lineāras vai sirpjveidīgas (ga 5-10 cm, pl 0.3-1 cm). Plūksnu mala sīkzobaini dzeloņsmaila, plūksnas gals nosmailots. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās gandrīz sēdošas. Dažreiz piezemes lapas veselas. Ziedi nelielos čemuros (čemurā 5-10 stari) stublāja un zaru galos. Ir 4-8 vīkala un vīkaliņa lapas. Kauslapas sīkas. Vainaglapas baltas, plātnīte ielīkusi. Auglis - dvīņsēklenis - kails, iegarens (ga 0.3-0.5 cm), ar atlīkušām irbuļa paliekām galā un pavedienveidīgām sānribām. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Centrālajā un austrumu Eiropā un dažviet rietumu un centrālajā Āzijā sastopama suga, kas ar cilvēka starpniecību plaši ieviesta ārpus pamatareāla.
Latvijā ļoti reti valsts rietumdaļā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās ceļmalās un tīrumu malās.
Īpašas norādes:
Pēc īpatnējā lapu plūksnojuma no citiem čemurziežiem nekļūdīgi atšķirama suga.
Very rare. Western part only. Small groups on roadsides and along fields.
Очень редко. Небольшие группы по обочинам дорог и окраинам полей.
